Šī gada janvārī avantūristu grupa, kas sevi dēvē par a. s. “Ūdens enerģētikas un transporta sistēma Rīga — Hersona — Astrahaņa”, sākusi parakstu vākšanu referendumam par mūsu kopējā īpašuma — Daugavas — privatizāciju. Šie ļaudis cer tuvākajā laikā Latvijas likteņupi pārvērst kuģojamā, un tas nozīmē — arī ļoti piesārņotā kanālā līdz Melnajai jūrai. Viņi paredz uzcelt trīs jaunas Daugavas spēkstacijas, tā appludinādami vairākas apdzīvotas vietas un neatgūstamas ainavas.
Viņi sola Jēkabpili padarīt par ostu, bet tas nav iespējams, pilsētu iepriekš neappludinot un neiznīcinot. Turklāt viņi gatavojas sadarboties ar Baltkrievijas diktatora Lukašenko režīmu un kā koncesionāri no pārējiem par upes izmantošanu iekasēt naudu.
Maz ticams, ka tāda plāna īstenošanu un Daugavas iznīcināšanu pieļaus vietējā sabiedrība un Eiropas Savienība. Tomēr jāuztraucas, ka pēc 1987. gada Daugavpils HES projekta ekoloģiskās un ekonomiskās ekspertīzes, kad starptautiska zinātnieku komisija pat viena jauna aizsprosta celtniecību atzina par nāvējošu upes pašattīrīšanās spējai un Daugavas baseina ekosistēmai, Latvijā atkal atgriezies PSRS tehnokrātijas rēgs.
Saskaņā ar referenduma organizētāju izplatīto informāciju alkatība iedzīvoties uz likteņupes rēķina pārņēmusi arī kanāla biedrībai piepulcināto bijušo Latvijas Republikas Ministru prezidentu Māri Gaili, bijušo ekonomikas ministru Ati Sausnīti, eksprezidentu Gunti Ulmani, kādreizējo finanšu ministru Uldi Osi, aktieri Rolandu Zagorski, Valsts prezidenta Valda Zatlera padomnieku Vasiliju Meļņiku, uzņēmēju Gunāru Ķirsonu, kā arī vairākus citus pazīstamus cilvēkus, tajā skaitā visdažādāko raudžu atklātus afēristus.
Diemžēl Latvijas Republikas Satiksmes ministrija, tāpat kā vairākas pašvaldības, nevis vienkārši noraida cinisko projektu, bet ielaižas sarunās ar grupējuma vadoņiem, uz valsts rēķina veidodami dažādas “sarunu” un “darba” grupas.
Tas ir traģikomiski, un tā reizē ir ņirgāšanās par brīvību, ko tauta atguvusi reizē ar Trešo atmodu, vispirms no iznīcības atbrīvodama Augšdaugavu.
Jēkabpils Latviešu biedrība un apakšā parakstījušies aicina jūs rīkoties, lai neturpinātos valsts un pašvaldību sankcionēta sadarbība ar Baltijas — Melnās jūras kanāla gaisagrābšļiem. Mēs pieprasām, lai likteņupes kropļošanas priekšlikumi nekad netiktu apspriesti iestādēs, kuras uztur nodokļu maksātāji.
Mēs sakām: “Rokas nost no Daugavas!”.
