Ģimenes var būt ļoti dažādas. Vienās ir tētis, mamma un bērns, citās māte viena audzina savu bērnu.
Ģimenes var būt ļoti dažādas. Vienās ir tētis, mamma un bērns, citās māte viena audzina savu bērnu. Ir vēl tādas, kurās katram no vecākiem “pūrā nāk līdzi” bērni no iepriekšējās laulības — arī tā ir ģimene. Ģimene veidojas no mīlestības (jēdziena klasiskajā izpratnē), kad divi cilvēki, mīlestības jūtu vadīti, pēc brīvas gribas nolemj veidot kopīgu dzīvi, radīt un audzināt bērnus. Laulība ir biedriskas attiecības starp abiem partneriem — vīrieti un sievieti, kas balstītas uz pienākuma apziņu un atbildību vienam par otru.
Līdz ar gadsimtu maiņu ģimenes loma un funkcijas ir mainījušās un turpina mainīties. Kādreiz laulības vairāk slēdza, vadoties pēc materiāliem izdevīguma un racionāliem apsvērumiem. Latviešu zemnieki saprecināja savus bērnus un “salaida” abus zemesgabalus kopā. Ģimene arī mūsdienās var būt patvērums, kāds šķietama risinājuma modelis.
Ģimene ir sarežģīts sociāls veidojums, kas pilda virkni funkciju. Viena no pamatfunkcijām ir reproduktīvā — ģimenē tiek radīti un audzināti bērni. Arī ekonomiskajiem apsvērumiem ir milzīga loma — organizējot saimniecisko dzīvi, nozīmīgi ir ģimenes locekļu ienākumi. Ģimenē jaunā paaudze apgūst dzīves pieredzi, tautas kultūras īpatnības un tradīcijas, kā arī iegūst priekšstatu par vērtībām.
Nenoliedzami, viena no būtiskākajām lomām ir sociālā atbalsta funkcijas pildīšana, jo katram cilvēkam dzīvē var pienākt kāds grūts brīdis, kad nepieciešams gan materiāls, gan emocionāls atbalsts, un brīnišķīgi, ja ģimene to var sniegt.
