Nepilnu triju nedēļu laikā Lielrīgas reģionālās lauksaimniecības pārvaldes Zemes un ūdens resursu daļas inspektori pārbaudījuši vienu procentu jeb 18 Aizkraukles rajona saimniecību, kuras pieteikušās Eiropas Savienības vienotajiem platībmaksājumiem.
Nepilnu triju nedēļu laikā Lielrīgas reģionālās lauksaimniecības pārvaldes Zemes un ūdens resursu daļas inspektori pārbaudījuši vienu procentu jeb 18 Aizkraukles rajona saimniecību, kuras pieteikušās Eiropas Savienības vienotajiem platībmaksājumiem.
Salīdzina ar dabā esošo
Lauku atbalsta dienestā ar nejaušu atlases metodi pārbaudēm izvēlēts viens procents Eiropas Savienības vienotajiem platībmaksājumiem pieteikto saimniecību. Tajās inspektori pārbauda, vai lauku bloku kartē iezīmētās un pieteikumā norādītās platības atbilst reāli dabā esošajām. Vēlāk ar riska atlases metodi pārbaudēm izvēlēsies vēl četrus procentus saimniecību.
Tērpušies speciālos kombinezonos, gumijas zābakiem kājās, kontrolieri dodas pārmērīt izvēlētos laukus. Katram laukam jāapiet apkārt, lai ar GPS uztvērēju, kurš saņem signālu no satelīta, precīzi noteiktu atbalstam pieteiktā lauka robežas un aprēķinātu platību. Pēc tam uz ierīces ekrānā redzamo salīdzina ar lauku bloku kartē iezīmēto un pieteikumā norādīto.
Dienā var pārbaudīt vienu lielāku vai divas trīs mazākas saimniecības. Mājās inspektori atgriežas nobridušies un izmirkuši, jo bieži vien jāsastopas ne tikai ar saimnieku neapmierinātību un nikniem suņiem, bet arī ar neizbrienamiem brikšņiem. Lielas problēmas sagādā arī tas, ka daudzi zemnieki nezina savu zemes gabalu robežas.
Par aizaugušām pļavām nemaksā
Vienā pārbaudē Staburaga pagastā kopā ar inspektoriem Līviju Duburi un Aigaru Dābolu devās arī laikraksts “Staburags”. Parasti saimniekus par pārbaudi brīdina 48 stundas iepriekš, taču to var arī nedarīt. Ar “Austriņu” saimnieci Skaidrīti Dzeni iepriekš sazināties nebija iespējams, tāpēc viņai inspektoru ierašanās bija pārsteigums.
Pārmērot laukus, atklājās, ka pieteikumā deklarētas lielākas platības nekā ir dabā. Pieteikta arī aptuveni pushektāru liela pļava, kura pagājušajā gadā nav pļauta un daļēji aizaugusi krūmiem. Par to atbalsts nepienākas. Skaidrīte Dzene atzīst, ka, piesakoties vienotajiem platībmaksājumiem, tieši lauku iezīmēšana kartē sagādājusi vislielākās problēmas. Viņa palīdzību lūgusi Staburaga pagasta padomes darbiniecēm. Diemžēl neprecīzi iezīmētu lauku dēļ var samazināt atbalsta apjomu, lauksaimnieks var zaudēt no dažiem desmitiem līdz pat vairākiem simtiem latu.
Ābeļdārzs mantojumā
Lai arī atbalsta summa nebūs liela, Skaidrītei Dzenei tā saimniecībā lieti noderēs. “Austriņus” varētu saukt par pusnaturālu saimniecību. Tajā ir divas govis un teļš, pienu nodod Sēlpils pienotavai. Lielāko daļu saimniecības aizņem pļavas un ganības, iestādīts pushektārs kartupeļu pašu vajadzībām un lopiem, ir arī sakņudārzs. Pie mājas ir gandrīz divus hektārus liels ābeļdārzs. Dzenes kundze piebilst, ka tas ir “mantojums” no kolhozu laikiem. Kamēr kāds uzņēmums iepirka ābolus un pienācīgi maksāja, tos pārdeva, bet pēdējos gados, cik var, apēd paši un izbaro lopiem.
Vainīgs pieredzes trūkums
Līdzīgas lauku platību nesakritības ir ļoti daudzās saimniecībās, kurās veikta kontrole. Inspektori domā, ka tā noteikti nav apzināta rīcība, jo zemniekiem pirmo reizi jātiek galā ar šādām lietām. Drīzāk tas ir pieredzes trūkums un neuzmanība. Viņi domā, ka nākamajos gados platības būs norādītas daudz precīzākas. Pārbaudei izvēlētās saimniecības inspektoriem jāpārbauda līdz septembra beigām.
