2. februāris — Sveču diena. Tā ir Ziemas Māra — viena no Māras dienām.
Tautā šo dienu vēl sauc dažādi: Svecaine, Grabenīca, Groninica, Vēja diena, Govju diena.
Sveču diena ir ziemas vidus, un, tāpat kā katrā gadalaikā, svētkos, godos, darba un atpūtas brīžos, tai bija savas dziesmas, rotaļas, paražas un ēdieni. Šajā dienā daudz jātērē un jāēd:
Visu gadu naudu krāju,
Sveču dienas gaidīdams;
Kad atnāca sveču diena,
Tad naudiņa jātērē.
Sveču dienas paraža ir sveču liešana. Jālej sveces, lai gaiši degtu. Sveces lej no aitu taukiem vai vaska. Sagriež bomeles — kokvilnas diegus — sveces garumā un mērcē kausētos taukos tik ilgi, kamēr svece ir pietiekami resna. Tad tā ir gatava. Sveču dienu sauc par Ziemas Māru — Marijas dienu, jo kristīgajās baznīcās svētki apvīti ar tradicionāli latviskām ieražām un iedzīvināti dabiskajā gada apritē. Katoļiem tā ir Marijas šķīstīšanās diena, jo Marija ar Kristus bērniņu pirmo reizi apmeklējusi Jeruzalemes templi. Pareizticīgajiem tā ir satikšanās diena — Satikšanās svētki, jo Jeruzalemes templī pirmo reizi satikās Jēzus un Simeans. Dega daudz sveču. Šinī dienā baznīcās deg daudz sveču, notiek sveču iesvētīšana, un tām piedēvē īpašu sargājošu spēku pret negaisu, slimībām, sērgām. Sveces iededzina, cilvēkam piedzimstot un aizejot viņsaulē, lai tās rādītu gaišu ceļu.
Ticējumi par svecēm
* Ja sveci dedzina abos galos, tad nedzird zagļus nākam.
* No sveces nav jāaizpīpo, jo tad vienmēr vecumā asaros acis.
* Ja svece pusnaktī nodziest, tad kāds mājās mirs.
* Ja svece deg vienādi, bez sprakšķēšanas, tad gaidāms jauks laiks.
Ticējumi par
Sveču dienu
* Ja Sveču dienā snieg sniegs, tad bites spietos un būs daudz medus.
* Ja Sveču diena ir skaidra un saulaina, būs vēl daudz sniega.
* Kad Sveču diena miglaina, būs lietaina vasara.
* Sveču mēnesī kaķis peļu neredz, tādēļ viņš jābaro, lai nenomirst badā.
