Pūpolsvētdiena ievada Kluso nedēļu, kas simbolizē Jēzus dzīves pēdējās dienas. Kristus šajā dienā ieradās Jeruzalemē, kur ļaudis, viņu sagaidot, gavilēja un klāja uz ceļa drēbes un palmu zarus. Tādēļ šī diena nosaukta par Palmu svētdienu. Zīmīgi, ka šie paši ļaudis vēlāk Poncijam Pilātam pieprasīja sist Jēzu krustā.
Mūsu zemē Lieldienu laikā parasti viskrāšņāk zied pūpoli, tāpēc Latvijā šo dienu biežāk mēdz saukt par Pūpolsvētdienu. Pūpolsvētdienas ticējumi* Pūpolu svētdienas rītā kūla ar pūpolu slotiņām gultā guļošos,īpaši bērnus, uzrunājot: “Audz apaļš kā pūpols! Veselība iekšā, neveselība ārā!”. Pūpolu slotiņas paglabāja, tās nesot svētību mājā.*Ja Pūpolsvētdienā kāds slims, tas jānoper ar pūpoliem, tad paliek vesels. * Pūpolu svētdienā per ar pūpoliem, lai blusas nekož.* Pūpolu svētdienā jāapēd trīs pūpoli, tad pērkons nespers. * Pūpolu dienā priekš saules lēkta jāpiedzirda govisapaļas, tad viņas ir apaļas kā pūpoli visu gadu. * Ja Pūpolu svētdienā galvu sukā, utis aug kā pūpoli.* Pūpolu svētkos jādod govīm ēst sautēti sīpoli, tadbūs vairāk krējuma pie piena. * Lai govis vasaru nebizotu, tām Pūpolu svētdienājānoberž mugura ar ledu.* Pūpolu svētdienas rītā, nevienam nezinot, jāiet uzkaimiņiem aitām vilnu cirpt, tad bites neiznīkstot.
