Pūpolu svētdienas rītā tam cilvēkam, kas mājā pirmais pieceļas, no rīta vajag paņemt pūpolu slotiņu un pērt vēl guļošos mājiniekus, skaitot šādus vārdus: “Pūpolī, pūpolī, apaļš kā pūpols, sarkans kā ābols, vesels kā ūdens, bagāts kā zeme!”.
Pūpolu svētdienas rītā tam cilvēkam, kas mājā pirmais pieceļas, no rīta vajag paņemt pūpolu slotiņu un pērt vēl guļošos mājiniekus, skaitot šādus vārdus: “Pūpolī, pūpolī, apaļš kā pūpols, sarkans kā ābols, vesels kā ūdens, bagāts kā zeme!”. Var teikt arī: “Pūpolī, pūpolī, slimība ārā, veselība iekšā!”. Tad nopūpoļotie ir visu gadu veseli, bagāti, apaļi un sarkani.
***
Ja Pūpolu svētdienā ar pūpoliem per cilvēkus, tad tie ir mudīgi.
***
Ja Pūpolu svētdienā netiek nopērts, tad visu gadu jāslimo.
***
Pūpolu svētdienā per ar pūpoliem, lai blusas nekož.
***
Ar pūpoliem pēra cilvēkus un lopus, lai tiem labi klātos. Baznīcā svētītos pūpolus aizsprauda aiz istabas spāres, lai pērkons neiesper. Tos kūpināja arī ap slimiem cilvēkiem un lopiem. Vajag norīt vienu pūpolu, tad vasarā nebūs bail no pērkona.
***
Pūpolu svētdienā visu dienu jābūt mājās, tad dzīve visu gadu iet labi.
***
Pūpolu svētdienā pirms saules lēkta jāpiedzirda govis apaļas, tad tās visu gadu ir apaļas kā pūpoli.
***
Pūpolnīcā ēd sausus novārītus zirņus un peras no rīta ar pūpoliem. Kas no rīta agrāk pieceļas, tam brīv citus izpērt ar pūpoliem, pie kam runā: “Ne es peru, pūpols per!”.
***
Pūpolu svētdienā svētītie pūpoli jāmet ugunī, kad pērkons tuvojas. No šiem dūmiem izšķiras negaisa mākoņi.
(“Latviešu tautas ticējumi”)