Pūpolu svētdienā pirms saules jānogriež kārkli ar pūpoliem un jānoper guļošie cilvēki, teicot: “Sveiks, vesels visu gadu, audz apaļš kā pūpols!”, tad tie būs veseli visu gadu.
Pūpolu svētdienā pirms saules jānogriež kārkli ar pūpoliem un jānoper guļošie cilvēki, teicot: “Sveiks, vesels visu gadu, audz apaļš kā pūpols!”, tad tie būs veseli visu gadu.
Ja Pūpolu svētdienā netiek nopērts, tad visu gadu jāslimo.
Pūpolu svētdienā visu dienu jābūt mājās, tad dzīve iet visu gadu labi.
Pūpolu svētdienas rītā jāper ar pūpoliem jēri, kumeļi, telēni un jāsaka: “Apaļš kā pūpols, dibens kā sīpols!”. Tad tie labāk padodas.
Pūpolu svētdienā vāra cūkas galvu, tad cūkas labi barojas.
Lai nebūtu bailes no pērkona, tad Pūpolu svētdienā jāapēd viens pumpuriņš no pūpola.
Pūpolu svētdienā puiši kūla meitas ar pūpoliem un par to meitai bija Lieldienās puisim jādod ola.
Pūpolu svētdienā svētītie pūpoli jāmet ugunī, kad pērkons tuvojas. No šiem dūmiem izšķiras negaisa mākoņi.
(“Latviešu tautas ticējumi”)