Pūpolzaru uzplaukšana saistās ar priekšstatu par īpaši labdabīgu spēku, kas iemājojot zaros, tā saucamajā “dzīvības rīkstē”.
Pūpolzaru uzplaukšana saistās ar priekšstatu par īpaši labdabīgu spēku, kas iemājojot zaros, tā saucamajā “dzīvības rīkstē”. Ticēja, ka īpašo pūpolzaru spēku var pārnest uz cilvēkiem un dzīvniekiem, apveltījot viņus ar veselību un auglību. Nopērtie parasti izpirkās ar olām.
Pūpolsvētdienas rītā vajagot tam cilvēkam, kurš mājā pirmais pieceļoties, no rīta paņemt pūpolu slotiņu un pērt mājniekus, kuri vēl guļ, sakot šādus vārdus: “Pūpolī, pūpolī, apaļš kā pūpols, sarkans kā ābols, vesels kā ūdens, bagāts kā zeme!”. Var arī teikt: “Pūpolī, pūpolī, slimība ārā, veselība iekšā!”. Tad nopūpoļotie esot visu gadu veseli, bagāti, apaļi un sarkani.
Pūpolsvētdienā jāvāra zirņi, lai tie padodas mīksti.
Pūpolsvētdienas rītā nedrīkst matus ķemmēt, citādi galvā sametas utis tik lielas kā pūpoli.
