Latvijā šo dienu sauca arī par Mikāli vai Mikāļiem. No jaunāka laika ticējumiem redzams, ka Miķeļa dienai bijis kāds sakars ar sargeņģeli Miķeli.
Latvijā šo dienu sauca arī par Mikāli vai Mikāļiem. No jaunāka laika ticējumiem redzams, ka Miķeļa dienai bijis kāds sakars ar sargeņģeli Miķeli. Taču pamatā šai dienai ir pilnīgi cits saturs un nozīme: tie ir pļaujas svētki, appļāvības, apjumības laiks, kad daba iegriežas rudens pusē. Miķeļi ir rudens saulgriežu diena, tāpēc tai izcila vieta zemkopja darba gaitā arī visa gada ritumā.
Ja Miķeļa dienā tīrumā vēl strādā, tad mājās sarodas bada vēstneši — peles un žurkas vai arī kurmji izcilā druvas. Miķeļos labību neveda mājās, lai neatvestu līdzi peles. Neko nenesa mājās no meža, lai kukaiņi un peles nenāktu līdzi. Arī no svešām mājām nedrīkstēja neko pārnest, nedz arī tajās ko ēst vai dzert, jo tad to māju peles varot pārnākt līdzi. Tāpēc Miķeļi nebija iecienīta ciemošanās diena.
Miķeļus varētu saukt par īstu “peļu dienu” — tik daudz ir dažādu paņēmienu, kā atvairīt šos grauzējus un pasargāt tikko savākto labību. Lai iznīdētu peles un žurkas, Miķeļa dienā visi istabas kakti jāizbada ar pīlādža nūju vai jāizper ar pātagu, derēja arī dadzis vai vienkārši žagars. Perot jāsaka: “Projām, projām pele, projām žurka!” vai “Ej uz kaimiņu mājām, tur ir vairāk ēst kā pie manis!”. Sacīja arī: “Tiš nu visi uz Miķeļa tirgu!”. Pret pelēm līdzēja arī istabas slaucīšana, bet mēsli jāizber uz krustcelēm vai arī jāizber pār savām robežām.
Neizprecinātas meitas Miķeļa dienas vakarā puiši veduši pie krāsns un sacījuši: “Drasti, pečka! Kad nav sildītāja, lai silda pečka!”.
Laika pareģojumu ziņā Miķeļi ir ļoti zīmīga diena — pēc tās var spriest gan par gaidāmo rudeni, ziemu, gan par nākamo vasaru.
Ja rudenī bezdelīgas redzamas vēl pēc Miķeļiem, tad gaidāms gaišs rudens. Ja Miķeļa dienā silts lietus līst, tad būs mīksta ziema. Ja Mikālī vēl ozoliem zīles, tad dziļi Ziemassvētki. Ja Miķeļa diena un nakts ir miglaina, tad būs laba vasara, ja sausa un auksta — slikta vasara. Cik nedēļu priekš Miķeļa koki nodzeltē, tik nedēļu priekš Jurģa pirmā zāle redzama.
Daži no laika vērojumiem saistīti pat ar ekonomisko dzīvi: “Ja Miķeļa dienā visu dienu vienāds vējš, tad būs vienādas labības cenas rudenī un pavasarī. Bet, ja pēc pusdienas stiprāks vējš, tad jāpārdod labība jau rudenī, jo pavasarī būs lētāka, ja otrādi, tad pavasarī dārgāka.”
***
Apjumības
* Miķeļi sakrita ar labības pļaujas beigām, tāpēc tos sauca arī par appļāvībām, apjumībām, kas saistītas ar Jumja ņemšanu tīrumā.
* Katrai labībai bija savs Jumis — rudzu Jumis, miežu Jumis, linu Jumis. Nobeidzot katru pļauju, saņēma savu Jumi.
* Par Jumi sauca divas vārpas viena stiebra galā, divus riekstus vienā čaumalā. Divas kopā saaugušus augļus vai ziedus, saistot to ar dzīvības sākšanos no pāra.
* Ticēja, ka cilvēks, kurš atrod Jumi, būs laimīgs, bagāts, viņam gaidāmas precības vai arī izdošanās pie lopiem.
(Saīsināti no “Zemes”)
