Senajā laika skaitīšanas sistēmā Miķeļi iezīmē rudens saulgriežus, kad diena un nakts atkal ir vienādā garumā.
Senajā laika skaitīšanas sistēmā Miķeļi iezīmē rudens saulgriežus, kad diena un nakts atkal ir vienādā garumā.
Miķeļiem — Apjumībām — tūlīt seko Dievaines jeb veļu laiks. Tad pēc Apjumību priecīgajām un jautrajām svinībām, Miķeļu tirgus skaļuma un līgavu derībām sākas klusais veļu laiks.
Ticējumi
Līdz Miķeļiem labībai jābūt zem jumta. Tad Miķelis staigā apkārt un visu apskata. Ja kas vēl nenokopts, jāpasteidzas, jo Miķelis var uzsūtīt sniegu un salu.
Miķeļa dienā nedrīkst neko mājās nest, jo to apēd peles un žurkas.
Ja Miķeļa dienā vējš pūš no ziemeļiem, tad gaidāma auksta un dziļa ziema, ja no dienvidiem, tad silta un bez dziļa sniega, ja no vakariem vai rītiem, tad mērena.
Miķeļa nedēļā nedrīkst kāpostus noņemt, tad tie ir sūri.
Miķeļa vakarā pirms saules rieta klēts durvis vajag aizslēgt, tad peles neēd labību.
Neprecētas meitas līdz Miķeļiem gaida preciniekus, pēc tam precinieki vairs nejāj, tad jāgaida līdz citam rudenim.
(“Latviešu tautas ticējumi”)