Aizkraukles pagasta centrā, Liepu ielā, piemājas teritorijā Tatjana un Juris Viesiņi audzē zosis. Putnu pāri simtam, un saimnieki līdz Ziemassvētkiem cer zosis pārdot.
Aizkraukles pagasta centrā, Liepu ielā, piemājas teritorijā Tatjana un Juris Viesiņi audzē zosis. Putnu pāri simtam, un saimnieki līdz Ziemassvētkiem cer zosis pārdot.
— Mums ir trīs bērni — mazākajam tikai otrais gadiņš, tāpēc pārsvarā esmu mājās. Lai darītu ko sirdij tuvu un arī papildinātu ģimenes budžetu, pavasarī nolēmām nopirkt zoslēnus un līdz rudenim izaudzēt, lai varētu pārdot svētku mielastam Mārtiņos, Ziemassvētkos un gadumijā, — stāsta Tatjanas kundze.
Pavasarī Viesiņi Rēzeknē un Koknesē iegādājās 150 triju šķirņu mazos zoslēnus, no kuriem izauga ap 110 putnu. Zoslēni ļoti rūpīgi jāuzmana, tāpēc, zosis audzējot, jāņem vērā, ka “dabīgais atbirums” var būt liels.
Viesiņu ģimenē zosu audzēšana interesē visiem — gan lielākajiem bērniem Eduardam un Elīnai, gan vecākiem. Vienīgi mazo Leonu pie dusmīgajiem putniem nedrīkst laist. Zosis savus saimniekus labi pazīst un sargā kā suņi — kad sētai tuvojas kāds garāmgājējs, sāk skaļi gāgināt un dzen viņu projām. Zosudārzā, kuram apkārt pamatīgs žogs, svešiniekam labāk neriskēt ieiet.
— Esam nolēmuši nākamgad zosis vairs neaudzēt. Tik liels bars traucē kaimiņiem. Viņiem esam lūguši šogad putnu sacelto troksni un dažkārt arī putnudārza nepatīkamo smaku paciest, — saka Tatjanas kundze.
Zosis pieprasa gan kafejnīcu, gan ēdnīcu īpašnieki un lielāku svinību rīkotāji. Viesiņi aprēķinājuši, ka šos lielos mājputnus audzēt tomēr izdevīgi, jo četros piecos mēnešos var nobarot vairākus kilogramus smagu zosi. Bez zoss cepeša vairumā latviešu ģimeņu neiztiek ne Mārtiņdienā, ne Ziemassvētkos.
