— Ko nozīmē jēdziens ”liturģiskais gads”?
Anna Aizkrauklē
Atbild Aizkraukles luterāņu draudzes mācītājs Valdis Baltruks:
— Vienā teikumā sakot, tas ir Baznīcas gads. Taču tas nesakrīt ar astronomisko gadu un nesākas 1. janvārī, bet gan ceturtajā svētdienā pirms Ziemassvētkiem — pirmajā Adventes svētdienā. Šogad — 30. novembrī.
Baznīcas gads ir dvēselisks ceļojums līdzi Kristum, sākot no viņa gaidīšanas laika līdz krustā sišanai, augšāmcelšanās brīdim un Svētā Gara pārliešanai pār pasauli. Tas rosina cilvēkus satikties ar Dievu.
Baznīcas gadā ir trīs galvenie svētki: Ziemassvētki, Lieldienas un Vasarsvētki.
Ziemassvētku laiks ilgst no 24. decembra vakara (nakts) līdz Zvaigznes dienai — 6. janvārim. Ziemassvētki ir mūsu garīgās atdzimšanas laiks, un 1. janvārī jauns gads patiesi var sākties tiem, kuri arī paši no jauna garīgi piedzimuši.
Katra Baznīcas gada notikuma iezīmēšanai izmanto krāsas. Adventes laika krāsa ir violetā, norādot, ka gaidāma ķēniņa ierašanās, kā arī uzsverot gavēņa laika nozīmi. Sarkanā krāsa ir Svētā Gara krāsa. Zaļā krāsa altāri rotā visās svētdienās pēc Trīsvienības svētkiem un laikā starp Zvaigznes dienu un Ciešanu laiku. Melno krāsu lieto Lielajā Piektdienā. Pēdējā svētdiena Baznīcas gadā ir Mūžības svētdiena jeb Mirušo piemiņas diena. Tā bija aizvadītajā nedēļā. Šī diena nav skumjš notikums, jo nāve nav beigas. Pēc tās seko gaisma. Šo noskaņu palīdz izjust baltās altārsegas.
