Ar “parasto” darba piedāvājumu klāstu ārzemēs jābūt ļoti vērīgiem.
Ar “parasto” darba piedāvājumu klāstu ārzemēs jābūt ļoti vērīgiem. Pirmām kārtām jācenšas izvairīties no “dzīvās preces” tirgoņu vilinājumiem.
Kurš normāls cilvēks gan ticēs, ka firma darbam ārzemēs meklē dejotājas, kuras nav saistītas ar intīmpakalpojumiem? Diemžēl prakse rāda, ka notic atkal un atkal. Protams, dažreiz gadās, ka firma tiešām meklē īstas dejotājas, bet parasti sludinājumā norādīts tikai mobilā tālruņa numurs, kas vien jau liecina, ka jūs gaida nepatikšanas. Ja iekulsieties nelaimē, šādam tālrunim pēdas sadzīt būs ļoti, ļoti grūti, turklāt neviens jūs īpaši nežēlos — paši vainīgi.
Pat legālas firmas ar īstām licencēm iemanījušās lieliski krāpt savus klientus. Jūs aizejat, jums izstāsta par vilinošām iespējām un lūdz iemaksāt mistisku “drošības naudu”. Un tad gaidīt, jo esot rinda. Ja papēta situāciju rūpīgāk, izrādās, ka firma tiešām iekārto darbā ārzemēs vidēji, teiksim, astoņus cilvēkus gadā, bet jūsu kārtas numurs ir, piemēram, 497. Paši varat sarēķināt, pēc cik gadiem šī firma varēs jums piedāvāt solīto. Bet kur sūdzēties nav — viss notiek legāli, un naudu neviens jums neatmaksās, jo paši vien piekritāt to maksāt.
Ir vairākas organizācijas, kuras tiešām iekārto dažādos sezonas darbos studentus pavisam legāli un likumīgi, bet vidējās paaudzes cilvēku izredzes tikt pie darba ārzemēs ir visai niecīgas. Protams, “melnā” darba darītājus gaida gandrīz visā Rietumeiropā, un dažviet pat izdodas nokārtot darba atļaujas, tikai līdz tam tāls ceļš ejams, jo svarīgākais, kas jums nepieciešams uzreiz pēc svešvalodas, ir pieredze. Vislabāk atrast paziņas, kuri jau strādājuši ārvalstīs un var jums palīdzēt gan ar padomu, gan ieteikumu — ja darba devējs bijis apmierināts ar jūsu paziņas paveikto, viņš labprāt uzklausīs ieteikumu pieņemt darbā jūs.
(Saīsināti no “Rīgas Balss”)
