Pēdējās nedēļas īpaši karstas bijušas ne tikai futbola laukumā Vācijā, kur notika pasaules čempionāts.
Pēdējās nedēļas īpaši karstas bijušas ne tikai futbola laukumā Vācijā, kur notika pasaules čempionāts. Ne mazāk karsts šis laiks bijis arī partijas “Jaunais laiks” dzīvē. Tikai te, atšķirībā no parastās futbolbumbas, tiek mētātas melu, aizdomīguma, lielības un nicinājuma bumbas. Jūnija pēdējā dienā partija “Jaunais laiks”, kura sevi raksturo kā vienīgo godīgo politisko spēku Latvijā, no savām rindām izslēdza trīs Jūrmalas domes deputātus, ieskaitot šīs pilsētas domes vadītāju Inesi Aizstrautu, izsakot aizdomas par šo politiķu korumpētību. Formālais iemesls, kādēļ no partijas izslēdza Inesi Aizstrautu, Ģirtu Trenci un Zigurdu Starku, ir kūrortpilsētas domes pieņemtais lēmums tomēr atbalstīt attīstības plāna grozījumus, ar kuriem gan mierā nav “Jaunā laika” vadoņi Rīgā.
“JL gan bija jāsagatavo labāka argumentācija savu deputātu izslēgšanai no partijas nekā apvainojumi korupcijā. Pārmetums par iedzīvotāju interešu neievērošanu un Jūrmalas attīstības biedrības viedokļa ignorēšanu īsti nav vietā, jo daļēji tās ņemtas vērā. Turklāt — Jūrmalas attīstības biedrība nav visi pilsētas iedzīvotāji” — tā Anita Daukšte (“Neatkarīgā”). Gandrīz vai katru dienu televīzijas ekrānos un avīžu slejās baltāki par baltu mazgājas gan Einars Repše, gan Inese Aizstrauta. Tā, piemēram, ceturtdienas komentārā “Dienai”, skaidrojot savu atbalstu asi kritizētajiem attīstības plāna grozījumiem, kurā pelta par atbalstu šaura uzņēmēju loka, nevis iedzīvotāju interesēm, Inese Aizstrauta tieši to pašu pārmet savai nu jau bijušajai partijai, atklājot, ka “Jaunā laika” vadītājam tuvu stāvošais palīgs Dans Titavs lobējis vairāku miljonāru iecerēto debesskrāpju projektu Lielupē. Einars Repše apgalvo, ka Aizstrauta melo.
Bet pa vidu visiem šiem strīdiem ir vēlētājs. Viņš, kurš balsojis par visgodīgākajiem, visgudrākajiem cilvēkiem. Kam ticēt? Klausies vienu viedokli, klausies otru, un abi šķiet taisnīgi un gudri. Taču patiesība jau ir tikai viena. Jūrmalas skandāls gan vairāk šķiet kārtējā pirmsvēlēšanu izrāde, kurā tiek atgādināts, kura ir visgodīgākā, vislabākā partija un politiķi. Grāmatā “Ciniķa dzīvesziņa” vārdu salikums “labs politiķis” gan skaidrots šādi: “Tikpat neiedomājama suga kā godīgs laupītājs”.
