— Vēlos “Staburaga” lasītājiem pastāstīt, ka mūsu valstī lielāka cieņa tiek izrādīta dzīvniekiem, nevis cilvēkiem.
— Vēlos “Staburaga” lasītājiem pastāstīt, ka mūsu valstī lielāka cieņa tiek izrādīta dzīvniekiem, nevis cilvēkiem. Gribēju uzzināt, kādi ir normatīvie akti, kas aizsargā manas cilvēktiesības uzturā lietot tīru dzeramo ūdeni, un to, kādā attālumā no manas akas drīkst ganīties lopi. Vērsos Vides aizsardzības Madonas reģionālās vides pārvaldes Aizkraukles nodaļā, kur man atbildēja, ka tādu noteikumu nav. Zvanīju Vides ministrijai Rīgā, Peldu
ielā 25, bet tur man lika piezvanīt pa diviem citiem tālruņa numuriem, kurus divu dienu laikā tā arī neizdevās sazvanīt. Zvanīju atkal Vides ministrijai, tur darbiniece atvainojās un teica, ka visi laikam esot atvaļinājumā, viņa uz maniem jautājumiem atbildēt nevar un ieteica, lai vēršos Valsts vides dienestā Rīgā, Rūpniecības ielā 23. Tā, lūk, man beidzās šis riņķadancis. Iznāk, ka man jālieto ūdens, kas sajaucies ar vircu? Normatīvie akti izstrādāti dzīvnieku fermām, kur regulāri pieprasa ūdens analīzes, bet cilvēkam jāiet pēc ūdens uz veikalu, ja akā esošais nepatīk.
Koknesieti (redakcijā uzvārds zināms) uzklausīja Evita Apiņa
