Aizkraukles rajonā darbojas 16 bērnu pirmsskolas izglītības iestāžu, kuras apmeklē 1363 bērni – vairāk nekā puse no kopējā bērnu skaita vecumā no viena līdz septiņiem gadiem.
Aizkraukles rajonā darbojas 16 bērnu pirmsskolas izglītības iestāžu, kuras apmeklē 1363 bērni –– vairāk nekā puse no kopējā bērnu skaita vecumā no viena līdz septiņiem gadiem. Pavisam rajonā reģistrēts 2571 bērns. Vecumā līdz vienam gadam Aizkraukles rajonā ir 387 bērni. Tāpat kā daudzviet citur Latvijā, arī Aizkraukles rajonā vecākiem bieži vien jāgaida rindā, lai savu mazuli iekārtotu bērnudārzā. Šobrīd vietu pirmsskolas izglītības iestādēs gaida 132 bērni. Pērn rindā bija 81 bērns. Taču rindas bērnudārzos nebūt nav vienīgā problēma, ko nākas risināt bērnudārzu vadītājām un vietējo pašvaldību darbiniekiem.
Bez iespējām izvēlēties
–– Veidojas tendence, ka uz bērnudārzu ved ļoti mazus bērnus, –– saka Aizkraukles rajona izglītības pārvaldes galvenā speciāliste pirmsskolas izglītības iestāžu jautājumos Anita Bogdanoviča. –– Jaunākajam bērnam, kurš šogad uzņemts bērnudārzā, ir tikai gads un divi mēneši. Ļoti bieži uz bērnudārzu atved pusotru gadu vecus mazuļus, kuriem ik brīdi nepieciešama mātes mīlestība, un iejusties svešā vidē un kolektīvā mazulim nebūt nav tik vienkārši.
Diemžēl pēc pašreizējās likumdošanas vecākiem nav daudz iespēju izvēlēties. Darbavietu māmiņām saglabā tikai pusotru gadu. Lai to nezaudētu, jāmeklē iespēja iekārtot bērnu pirmsskolas izglītības iestādē un atgriezties darbā. Savlaik darbavietu saglabāja trīs gadus. Kopš šīm izmaiņām likumdošanā bērnudārzos sāka veidoties rindas, jo tajos nevar uzņemt visus mazuļus. Pamazām palielinās arī bērnu dzimstība. Tas ir iepriecinošs fakts, tomēr bērnudārziem tā jau drīzumā var kļūt par nopietnu problēmu, ko nāksies risināt.
Situāciju sarežģī arī tas, ka valsts noteikusi obligāto apmācību piecus un sešus gadus vecajiem bērniem. Neilgā laikā bija jāsagatavo piemērotas telpas un mēbeles. Labi, ka to spējušas paveikt visas pašvaldības. Arī tās, kurām savu pirmsskolas izglītības iestāžu nav.
Telpas par šaurām
Lauku bērnudārzos bieži vien ļoti aktuāls ir telpu jautājums. Tās nav pietiekami plašas lielam bērnu skaitam. Šī problēma īpaši aktuāla ir Aiviekstē, Gostiņos, Daudzevā, Neretā un Jaunjelgavā. Dažviet telpu šaurības dēļ nākas veidot jauktās vecuma grupas, un tas rada problēmas, jo katra vecuma bērniem ir ļoti atšķirīga apmācības programma un prasības.
Neatbrīvos nevienu
Kopš 1. oktobra bērnudārzos vairs nedrīkstēs strādāt skolotājas, kurām nav augstākās pedagoģiskās izglītības. Citos rajonos un pilsētās ne vienu vien skolotāju no darba nāksies atbrīvot, par laimi, Aizkraukles rajonā nebūs jāatbrīvo neviena skolotāja. Visas, kuru izglītība neatbilst valsts noteiktajām prasībām, jau iestājušās augstskolās. Aizkraukles rajona pirmsskolas izglītības iestādēs pavisam strādā 191 skolotāja, 71 no viņām šobrīd mācās kādā augstskolā. Visbiežāk izvēlas Daugavpils universitāti, kur ir viszemākā mācību maksa.
Kas strādās?
Lielais studējošo skaits ir vēl viena problēma, kuru nāksies risināt. Lielākā daļa audzinātāju jau oktobrī dosies kārtot eksāmenus. Lai nopelnītu mācībām un iztikai, skolotājas strādā vairāk nekā vienu slodzi. Šobrīd neviens nevar pateikt, kas notiks, kad viņām visām ilgāk nekā uz nedēļu būs jāaizbrauc. Diendienā jāstrādā un jāmācās, jāgādā par savām ģimenēm, tāpēc neatliek laika pietiekami atpūsties. Līdz ar to cieš ne tikai darba kvalitāte, bet arī pašu skolotāju ģimenes dzīve, un tas nebūt neuzlabo situāciju.
Aizkraukles rajonā ir arī 13 pirmspensijas vecuma bērnudārza skolotāju. Viņām visām ir vidējā pedagoģiskā izglītība, un likums atļauj strādāt līdz pensijas vecuma sasniegšanai, izglītošanos neturpinot.
Trūkst datoru
Samērā aktuāla problēma ir nepietiekams datortehnikas daudzums. Tas ievērojami atvieglotu lietvedību pirmsskolas izglītības iestādēs un ļautu darbiniecēm izglītoties un laikus izlasīt ar jaunāko likumdošanu. Diemžēl datoru bērnudārzos vai nu nav nemaz vai tie ir ļoti veci.
Darbojas jauktā grupā
Seces pagasta pirmsskolas izglītības iestādi “Vasariņa” apmeklē 28 bērni. Lielākā daļa no viņiem (24) ir piecus un sešus gadus veci mazuļi, kuriem valsts noteikusi obligāto apmācību. Tikai četri bērni ir vecumā no trijiem līdz četriem gadiem. Strādā trīs skolotājas, no kurām divām ir atbilstoša augstākā izglītība, bet viena mācās.
–– Visi bērni darbojas vienā jauktajā grupā, –– saka bērnudārza “Vasariņa” vadītāja Inese Ribakova. –– Vienīgi tad, kad jāmācās, auklīte ar pašiem mazākajiem dodas uz blakustelpu.
Pagasta padomes deputāti nolēmuši, ka pagaidām naudas un audzinātāju trūkuma dēļ bērnudārzā vairāk audzēkņu nav iespējams uzņemt.
Lats dienā
Seces bērnudārzs ir viens no dārgākajiem Aizkraukles rajonā. Piecgadīgo un sešgadīgo bērnu vecākiem jāmaksā tikai par pusdienām –– 25 santīmi par dienu (pārējo apmaksā pašvaldība un valsts mērķdotācijas –– aut.), bet pārējo bērnu vecākiem jāmaksā lats par dienu.
Ēdināšana neatbilst prasībām
Aizkraukles rajona izglītības pārvaldē uzskata, ka šāda cena ir nepamatoti augsta, turklāt tieši Seces pagasta bērnudārzā ir ēdināšanas problēmas. Pašvaldībai tās nāksies risināt. Mazajiem bērniem pusdienās un launagā dod tādu pašu ēdienu kā pamatskolas audzēkņiem, nav atsevišķas ēdienkartes. Mazo bērnu ēdināšana ievērojami atšķiras, un tai ir daudz augstākas prasības. Secē diemžēl to nav ņēmuši vērā. Citviet Aizkraukles rajonā maksa par bērnudārzu svārstās no 50 līdz 75 santīmiem par dienu.
Seces pagasta padomes priekšsēdētāja Ilona Bartkeviča “Staburagu” informēja, ka viena bērna uzturēšana bērnudārzā pašvaldībai izmaksā aptuveni 47 latus mēnesī. Vecāku maksājumi sedz tikai nelielu daļu šīs summas.
Nav bērnu un skolotāju
Vai drīzumā bērnudārzā nav plānots atvērt vēl vienu grupiņu mazajiem bērniem? Bartkevičas kundze apgalvo, ka vismaz gadu tas nav iespējams.
— Telpas būtu, –– saka Seces pagasta padomes priekšsēdētāja. –– Arī finansējumu, iespējams, atrastu, taču šobrīd nav skolotājas, kura varētu šajā grupiņā strādāt. Nav speciālista ar atbilstošu izglītību.
Nav jau arī tik daudz bērnu, kurus vecāki gribētu vest uz bērnudārzu. Lielākā daļa māmiņu nestrādā un pašas audzina mazos mājās.
Bez “dārziņa” jau desmit gadu
Pilskalnes pagastā bērnudārza nav jau desmit gadu. Ēka, kurā kādreiz skanēja bērnu smiekli un čalas, nu lemta aizmirstībai. Tā jau stipri bojāta, arī vārtiņi izgāzušies, un aiz sētas sāk kuplot latvāņi.
Tomēr tas nenozīmē, ka Pilskalnē nav bērnu. Grupa piecus un sešus gadus vecajiem bērniem pamatskolā darbojas. 35 bērni ir vecumā līdz pieciem gadiem. Tieši viņiem bērnudārzs būtu visvairāk nepieciešams.
Pieskata vecvecāki
— Šiem mazuļiem bērnudārzu ļoti vajadzētu, — saka Pilskalnes pagasttiesas priekšsēdētāja Iveta Arāja. — Diemžēl naudas trūkuma dēļ savlaik bērnudārzu slēdza, un, visticamāk, tā paša iemesla dēļ to arī nevarēs atjaunot. Strādājošie vecāki bērnus ved uz bērnudārzu Neretā vai uztic vecvecākiem, citiem radiem, kuri nestrādā. Ir daudz arī tādu ģimeņu, kurās tieši māmiņām nav darba, un bērnus viņas pieskata pašas. Ja viņām būtu kur strādāt, bērnudārza trūkumu Pilskalnē izjustu daudz vairāk.
Sajūta kā mājās
Gostiņos jau 54 gadus darbojas bērnudārzs “Rūķītis”. Baltā ķieģeļu ēka ne ar ko neatšķiras no pārējām Lielās ielas mājām. Tikai pēc karoga var pateikt, ka te ir bērnudārzs, jo rotaļu laukumu slēpj ēku rinda.
Bērnudārzu apmeklē 25 bērni. Viņi visi apvienoti vienā grupā. “Rūķītis” ir iecienīts bērnudārzs. Iespējams, tāpēc, ka telpas nav lielas, vieglāk radīt mājīgu sajūtu. Lai bērnu ievietotu šajā “dārziņā” jāgaida rindā. Tajā ir jau 14 bērnu.
Līdz “Bērziņam” tālu
Pļaviņās ir arī otrs bērnudārzs, kurā, kā uzskata Pļaviņu domes priekšsēdētājs Helmuts Banders, pietiktu vietas tiem mazajiem pilsētniekiem, kuriem “Rūķītī” jāgaida rindā.
— Diemžēl no Gostiņiem uz pilsētas otru malu izvadāt bērnus ir dārgi, un tas prasa laiku, — saka “Rūķīša” vadītāja Gunta Stepanova. — Autobuss kursē reizi stundā, un par braucienu jāmaksā 30 santīmu. Tikpat maksā arī atpakaļceļš. Šāds brauciens jāveic divas reizes dienā.
Mēs laikus apzinām visas jaunās māmiņas un noskaidrojam, vai viņām būs vajadzīgs bērnudārzs vai ne. Tā vieglāk var plānot bērnudārza darbu, iepazīstam vecākus un bērnus, bet viņi mūs.
Nākas aizņemties
No četrām “Rūķīša” skolotājām trīs mācās, bet viena augstskolu jau pabeigusi.
— Mācības ar darbu ļoti grūti apvienot, — saka viena no bērnudārza skolotājām Irina Lūciņa. — Mācību maksa augstskolā ir ap 250 latu gadā, un tie nav vienīgie izdevumi. Trūkst mācību grāmatu, tāpēc daudz naudas jātērē kopēšanai, arī dzīvošanai viesnīcā sesijas laikā un ceļam. Arī ģimenei kaut kas jāatstāj. Vienīgā iespēja ir aizņemties un pēc tam pakāpeniski atdot. Ņemot vērā pieticīgo algu, tas ir visai sarežģīti. Labi, ka vīram, kamēr mācījos, bija pietiekami atalgots darbs, citādi diezin vai būtu izdevies augstskolu pabeigt.
Bērnu dzimst vairāk
Aizkraukles rajonā lielāko bērnudārzu “Zīlīte” Aizkraukles centrā ik dienu apmeklē 185 bērni. Šajā bērnudārzā rindā gaida 37 mazuļi.
— Lielākā problēma ir tā, ka nākamajā rudenī uz skolu dosies tikai vienas grupiņas bērni, — saka “Zīlītes” vadītāja Marija Susojeva. — Tas nozīmē, ka nākamajā rudenī varēsim uzņemt tikai 20 bērnu latviešu grupā un 11 bērnu krievu grupā. Taču jau tagad nākamajam gadam rindā ir 37 bērni. Tas manos ilgajos darba gados ir kas nebijis.
Gada vidū uzņemt nevar
Tas sakarā ar to, ka jānodrošina piecus un sešus gadus veco bērnu obligātā apmācība, arī ar bērnu dzimstības pieaugumu. Ja grupas būtu jānokomplektē tagad, vēl gandrīz visiem varētu nodrošināt vietu, bet ne pēc gada. Vecāki nāk un interesējas, vai nevar bērnu uzņemt gada vidū, jo jāatsāk darbs, bet palīdzēt nevaru. Vieta atbrīvojas tikai tad, ja kāda ģimene pārceļas dzīvot citviet, ja bērns nevar apmeklēt bērnudārzu veselības problēmu dēļ.
Brauc no kaimiņu pagastiem
“Zīlīti” iecienījuši ne tikai aizkrauklieši. Uz šo bērnudārzu mazuļus ved arī no apkārtējiem pagastiem. Šobrīd bērnudārzu apmeklē seši koknesieši, pieci skrīverieši, četri daudzesieši, trīs sērenieši un viens secietis. Šo bērnu vecāki strādā Aizkrauklē, tāpēc viņiem izdevīgāk bērnus vest uz bērnudārzu pilsētā, nevis izmantot vietējos “dārziņus”.
Nākamgad situācija var mainīties, jo Aizkraukles novada dome izdevusi rīkojumu pirmsskolas izglītības iestādēs vispirms uzņemt Aizkraukles novadā reģistrētos piecus un sešus gadus vecos un pārējos novadā reģistrētos bērnus. Tikai tad, ja paliek brīvas vietas, var uzņemt citās pašvaldībās reģistrētus vai dzīvojošus bērnus.
Baidās no 9. oktobra
— Visas bērnudārza skolotājas, izņemot mani, jau ieguvušas augstāko izglītību vai mācās, — saka Marija Susojeva. — Man līdz pensijai palicis pavisam maz, tāpēc par izglītošanos vairs nav jāuztraucas. Ar bažām gaidu 9. oktobri, kad deviņām skolotājām būs jādodas uz sesiju. Katra no viņām strādā pusotru slodzi, tāpēc nezinu, kā varēsim nodrošināt bērniem pilnvērtīgas mācības. Iespējams, nedēļu nāksies kādu grupu pat slēgt, jo pieņemt darbā neilgam laikam tik lielu darbinieku skaitu nav iespējams. Šī problēma noteikti ļoti aktuāla ir arī citos bērnudārzos. Visvairāk žēl mazākās grupiņas bērnu, kuriem ļoti grūti iejusties bērnudārzā. Arī viņu skolotājai būs jābrauc uz sesiju.
Dārga uzturēšana
Bērnudārza uzturēšana pašvaldībai izmaksā ļoti dārgi. Par apkuri vien gadā jāsamaksā 14500 latu, arī citi saimnieciskie izdevumi mērāmi tūkstošos latu. Mācību līdzekļu iegādei paliek tikai 500 latu. Izrēķinot, cik tiek katram bērnam, nekāda lielā summa neiznāk. Bet bērni ir bērni, un iegādātās lietas bieži vien ātri saplīst. Arī ēku remontam nepieciešamas lielas summas, taču remontēt ir vērts. Var samazināt izdevumus par apkuri, un bērni var pavadīt laiku jaukās un gaišās telpās. Nākamgad novada dome sola nomainīt visus vecos logus. Jau šobrīd bērniem ēdienu gatavo nesen izremontētā un labiekārtotā virtuvē.
Vienīgais privātais
Skrīveru pagastā darbojas Aizkraukles rajonā vienīgais privātais bērnudārzs “Saulēni”. Ik dienu to apmeklē 36 tuvākās apkaimes mazuļi. Arī šajā bērnudārzā ir rinda — vietu gaida astoņi bērni.
Savlaik Skrīveros bija divi bērnudārzi –– “Sprīdītis” un “Vārpiņa”, katrs savā pagasta malā. 2002. gada maijā pagasta padome “Vārpiņu” slēdza. Daudzi vecāki vēlējās, lai šajā vietā bērnudārzs tomēr paliktu. Tāpēc “Vārpiņas” vietā izveidoja privātu bērnudārzu.
Par bērnu uzturēšanos šajā pirmsskolas izglītības iestādē maksā arī Skrīveru pašvaldība.
Mācību programma neatšķiras no tās, kāda ir citos bērnudārzos. Piecgadīgos un sešgadīgos sagatavo skolai.
Svarīga pašvaldības attieksme
Bērnudārzu liktenis bieži vien ļoti atkarīgs no pašvaldības vēlmes uzturēt šo iestādi. Lielākā daļa pašvaldību to saprot un atbilstoši iespējām rūpējas par to, lai bērnudārzos būtu viss nepieciešamais.
Rindas bērnudārzos nebūt nav tik neatrisināma problēma. Rindā gaidošo sarakstus, kā to, pārkāpjot Personas datu aizsardzības likumu, dara Rīgā, publiskai apskatei nevienā bērnudārzā neizliek. Vecākus tikai informē, cik ilgi būs jāgaida, līdz bērnam atbrīvosies vieta. Vienīgi nav skaidrs, kā nodrošināt šo rindu atklātumu, lai nerastos aizdomas, ka vietas dala “pēc deguniem”.
Būtiskākā problēma ir lielais studējošo skolotāju skaits.
