Eiroparlamenta deputāts Krišjānis Kariņš rīkoja konferenci “Enerģētikas politika Latvijā un Eiropas Savienībā”. Konferencē piedalījās gan Latvijas, gan ārvalstu eksperti. Tajā piedalījās arī “Staburags”.
Gadsimta politikas jautājums
Konference norisinājās Rīgas Ekonomikas augstskolā, un tajā piedalījās arī Ministru prezidents Valdis Dombrovskis, kurš uzsvēra, ka enerģētika ir gan ekonomisks resurss, gan valstu un reģionu politikas noteicēja. “Mums vienkārši jāsabalansē mūsu pieprasījums pēc enerģijas ar strauji sarūkošajiem enerģijas resursiem. Rīkojoties tagad, mēs varam kontrolēt nākotni tā vietā, lai ļautu nākotnei kontrolēt mūs,” viņš teica.
Krišjānis Kariņš akcentēja, ka Baltijas valstis ir izolētas no Eiropas Savienības (ES) enerģētikas tīkliem. Šī nošķirtība un atkarība no Krievijas enerģijas piegādēm padara enerģētikas politiku arī par gadsimta politiskās drošības un neatkarības jautājumu Baltijas valstīs un visā ES.
Ukrainas piemērs
Kā spilgtāko piemēru konferencē nosauca saistībā ar Ukrainu, kas arī ir atkarīga no Krievijas dabasgāzes piegādēm. Šī valsts piekritusi pagarināt līgumu par Krievijas kara flotes uzturēšanos Krimā, pretī saņemot par aptuveni 30 procentiem lētāku dabasgāzi. Līdz ar to Krievija panākusi, ka Ukraina tuvākajā laikā neiestāsies NATO, jo, lai kļūtu par NATO dalībvalsti, tās teritorijā nedrīkst būt izvietots trešās valsts karaspēks.
Dānijā un Vācijā
izmanto saules enerģiju
Viens no ES enerģētikas politikas mērķiem ir līdz 2020. gadam palielināt atjaunojamo energoresursu avotu — vēja, saules, ūdens, meža — īpatsvaru līdz 20 procentiem, jo Eiropā kopumā ir liela atkarība no importētajiem energoresursiem — ap 60%, un vienīgā ES valsts, kura šos resursus ek-sportē, ir Dānija. Kā pozitīvu piemēru Krišjānis Kariņš nosauca arī Vāciju. Tur valsts attieksme un tarifu politika veicinājusi saules enerģijas ražošanu. Katrs Vācijas iedzīvotājs drīkst ierīkot savā mājā saules baterijas, un energotīklu uzņēmumiem ir pienākums no iedzīvotājiem pirkt saražoto elektroenerģiju. Konferences dalībnieks Bendts Bentsens, kurš bijis Dānijas vicepremjers, tagad Eiroparlamenta deputāts, atklāja, ka Dānija iegulda lielus līdzekļus bioenerģijas izpētē un par perspektīvu arī atzīst saules enerģiju. Arī Latvijai vajadzētu vairāk izpētīt bioenerģijas iespējas.
Vietējie koksnes krājumu ražotāji bija neizpratnē, kāpēc Ministru kabinets atbalstījis elektrostacijas būvniecību Kurzemē, ja tās pamatresurss būs ogles, kas Latvijā jāieved.
Biomasa nav nafta
Latvijas Ārpolitikas institūta direktors un Rīgas Stradiņa universitātes asociētais profesors Andris Sprūds uzsvēra, ka valdībai kā lēmējvarai jādomā plašākās kategorijās, nevis tikai par “Latvenergo” un “Latvijas gāzi”.
Latvijas biomasas asociācijas pārstāvis Didzis Palejs uzskata, ka vairāk jāorientējas uz Latvijas bagātību — mežu. Lai arī mežu izcērt, ikgadējais meža pieaugums ir ap 25 miljoniem kubikmetru. “Biomasa varētu būt Latvijas “Nokia”, kas Somijas budžetā nodokļos maksā milzīgas summas. Biomasa nav kā nafta, kas izzūd. Ja to apsaimnieko, tā palielinās.”
Konferences dalībnieki atzina, ka par alternatīvo enerģiju Latvijā līdz šim ir maz runāts. Iedzīvotāji jāinformē par iespējām saņemt lētāku un videi draudzīgāku enerģiju. Jo vairāk sabiedrībā par to diskutēs, jo vairāk šajā jomā būs spiesti darīt Latvijas politiķi.
