Neretas evaņģēliski luterāņu baznīca, Rīgas ielas lepnums, kuras adrese ir Rīgas ielā 2, pagājušā gada augustā nosvinēja 420. dzimšanas dienu. Mācītājs Aldis Pavlovičs toreiz visus sanākušos uzrunāja ar vārdiem: “Piepildīsim šo mirkli ar prieku!”
Tādas sajūtas pārņem mani, un esmu pārliecināta, ka ikvienu, kurš apmeklējis šo vietu. Vienmēr pārsteidz tas, cik apbrīnojami viegli, vienkārši un vienlaikus cēli un bijīgi gan mācītājam, gan visiem draudzes cilvēkiem izdodas baznīcas senatnīgumu, pamatīgumu sasaistīt ar mūsdienām, garīgo dzīvi tuvināt laicīgajai, lai dievnama apmeklējums nebūtu tikai pienākums, bet arī prieks un iespēja ikdienā piedzīvot mazu brīnumu. Arī gailis baznīcas smailē slejas pāri visai Neretai un ir redzams jau pāris kilometru pirms Neretas zīmes. Tas neretiešiem vienmēr sauc: tu esi mājās!
Dievnamā ir vairāki izcili mākslas darbi — virs durvīm ir tās iesvētīšanas cilnis ar Efernu dzimtas ģerboni un iegravētu gadskaitli, baznīcā apskatāmas M. Baijermana firmā 1903. gadā izgatavotās divas vitrāžas. Dievnamā aplūkojamas Efernu dzimtas kapu plāksnes — 1595. gadā traģiski bojā gājušā Georga fon Eferna piemiņai, kurš bija burggrāfa Vilhelma fon Eferna dēls. Šī kapu plāksne ir izcilākais agrīnā ziemeļu manierisma mākslas darbs Latvijā. Saglabājusies arī paša burggrāfa kapu plāksne, kas veidota 16. gadsimta beigās. Baznīcas, kas kopš 1998. gada 29. oktobra iekļauta Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā, vērtības ir arī misiņa griestu lukturis un ērģeles. ◆
