Rīgas Centrāltirgū varētu novietot tēlnieka Teodora Zaļkalna populārās skulptūras “Cūka” atveidojumu. Šādu iespēju konceptuāli atbalstīja Rīgas domes Pieminekļu padome.
Rīgas Centrāltirgū varētu novietot tēlnieka Teodora Zaļkalna populārās skulptūras “Cūka” atveidojumu. Šādu iespēju konceptuāli atbalstīja Rīgas domes Pieminekļu padome. To ierosināja publicists un vēstures pētnieks Ēriks Hānbergs un a. s. “Rīgas Centrāltirgus”.
Sākotnējā tēlnieka iecere tāda arī bijusi — novietot pieminekli tieši Centrāltirgū kā cildinājumu Latvijas bekonam un Latvijas ekonomikas balstam. Šāda iespēja jau 1937. gadā tikusi pārrunāta ar Rīgas domi, un ideju atbalstījis arī toreizējais Valsts prezidents Kārlis Ulmanis.
Pēc Zaļkalna ieceres, sešus metrus garais un četrus metrus augstais piemineklis cūkai bija kaļams gaišpelēkā Somijas granītā un novietojams Centrāltirgū.
Tik liela cūka nez vai tiks izveidota vietas trūkuma dēļ. Bet skaidrs esot tas, ka tā stāvēšot uz postamenta un nebūšot maziņa.
Ierosinājuma autori, ņemot vērā, ka Rīgas galvenais tirgus ir liels tūristu intereses objekts, cer kādreizējo ideju padarīt par realitāti. Pieminekļu padome norādīja, ka tagad priekšlikuma iesniedzējiem jārūpējas par Rīgas Centrāltirgus teritorijas labiekārtošanu un par skulptūras meta izstrādi.
Pagājušā gadsimta septiņdesmitajos gados Teodora Zaļkalna skulptūru “Cūka” atzina par vispopulārāko tēlniecības darbu Latvijā.
Granītā kaltā “Cūka” pirmo reizi “tikās” ar skatītājiem Rīgā 1937. gada 18. decembrī IV Latvijas mākslas izstādes atklāšanas laikā. Izstādes katalogā skulptūra ierakstīta ar 467. numuru, tās pārdošanas cena bijusi 1540 latu.
Izstādē skulptūra novērtēta un nopirkta toreizējā Valsts mākslas muzeja tēlniecības darbu krājumam un tagad jau 70 gadu ir viens no publikas iemīļotākajiem eksponātiem.
Interesi par šo izcilo akmens tēlniecības darbu ir noteikuši vairāki iemesli. Viens no galvenajiem — cūka tēlotājmākslā nekad nav bijusi populārs modelis. Savukārt tēlnieki kopš sendienām pievērsušies tikai dažiem dzīvniekiem, tos galvenokārt izmantojot, lai stāstītu par cilvēku un viņa raksturu vai pārdzīvojumu. Tādi tēlniecībā iecienīti dzīvnieki bija, piemēram, zirgs, lauva, suns, ērglis, bet nekad — cūka.
Zaļkalns lauza šo ierobežojumu, pievēršoties jaunatrastajai tēmai jau 30. gadu sākumā.
