Rīgas mērs Nils Ušakovs paziņojis par visai oriģinālu veidu, kā papildināt galvaspilsētas budžetu — vajag vien izveidot “mazu Lasvegasu” Krievijas iedzīvotājiem, kuriem jaunais pašmāju likums pie spēļu galdiem ļauj sēsties tikai tālos valsts nostūros. Kazino drīkst darboties tikai četros Krievijas reģionos, kuri ir vismaz 1000 kilometru attālumā no Maskavas, bet daži pat vēl tālāk. Taču azartspēļu industrija nesteidzas pārvietot savus kazino uz tiem, jo šajos reģionos ir neattīstīta infrastruktūra un grūti piesaistīt klientus. Un, ja ieskatās kartē, Rīga ir tieši 1000 kilometru no Maskavas… Visai dīvaina sakritība.
Ušakovs uzskata, ka pelnīt varētu tūrisma un spēļu biznesā iesaistītie, radītu daudz darbavietu. Krupjē tikai vajadzētu iemācīties krievu valodu.
Diemžēl azartspēļu bizness nav tik rožains un nevainīgs. Ne velti kaimiņzemē tas atbīdīts pat ne aiz simtā, bet tūkstošā kilometra. Kur zeļ azartspēles un grozās liela nauda, nenovēršami aktivizējas noziedzīgā pasaule. Vai mēs gribētu, ka Latvijas galvaspilsēta kļūst par vietu, kur Krievijas varenie nospēlē savu ne vienmēr legāli iegūto naudu? Un vai ir garantija, ka ar laiku spēļu galdā likmes vietā nenoliek mūs pašus?
Kāpēc gan pilsētas mēram un viņa vietniekam Aināram Šleseram nepacensties radīt pievilcīgu vidi kādu ražošanas uzņēmumu veidošanai? To taču viņi pirms vēlēšanās deklarēja. Ieguvums tāpat būtu jaunas darba vietas un nodokļi valsts un pilsētas kasē. Protams, šādi gan uz lielākiem ienākumiem var cerēt tikai ilgākā laikā. Daudz vienkāršāk taču ir novietot spēļu automātus, kazino galdus, ieslēgt spožas gaismas un skaļāku mūziku.
