Neretas novada Jāņa Jaunsudrabiņa muzejā “Riekstiņi” skatāma izstāde “Rakstu raksti sadzīvē”. Muzeja vadītāja Ilze Līduma, stāstot par izstādes ideju, teic, katras tautas dzīvesveids atspoguļojas tās radītajā lietišķajā mākslā, kas savukārt liecina par sabiedrības attīstību un pasaules uzskatu.
Informāciju cilvēks uztver no dabas, un tā var būt saprotama un nesaprotama. Nesaprotamie vērojumi ir kultūras attīstības veicinātāji. Sabiedrībai attīstoties, jaunu virzienu gūst lietišķā māksla, tomēr tās pamats — ornaments (raksts) — paliek teju nemainīgs. Nav svarīga raksta ģeometriskā forma, bet gan tā elementu raksturs un saturs. Raksts, tāpat kā tautasdziesmas, liecina par mūsu senās kultūras diženumu, dod tradīciju spēku latviskas Latvijas kultūrai. Rakstam piedēvē arī maģisku spēku, to lieto ar nolūku vairot priekšmeta nozīmi. Senie latvieši ticēja, ka labo un dievišķo daudzināt var ne tikai ar vārdiem, bet arī rakstiem. Mūsdienu rakstu kompozīciju pamatā ir to pašu punktu, svītriņu un aplīšu sakārtojums. Katram rakstam atbilst savs saturs. Kompozīcija dod mērķa apzinātību, piemēram, līnija simbolizē Zemes māti, punktiņš ir Saules zīme, bet punktiņš aplī — Debesu acs. Raksti arī mūsdienās saglabājuši maģisko pievilkšanās spēku, un mēs tos izmantojam savās rotās un tautastērpos, arī ikdienas priekšmetos. Raksti mūs stiprina, dara pašpietiekamus.
Rakstu mūsdienīgu izmantojumu sadzīvē var skatīt nelielā izstādē, kuras dalībnieki ir no Daudzevas, Jēkabpils, Vaidavas un Neretas. Ekspozīciju papildina darbi no muzeja pūralādes. Mašīnadījumi ir daudzevietes Ineses Škutānes radīti, izšuvumi ar mašīnu — no Zaigas Rebanes. Gleznojumus zīdā veidojusi jēkabpiliete Maruta Vītoliņa. Izstādē latvju raksti likti arī uz neretietes Zandas Rageles darinājumiem mālā un vaidavietes Īrisas Vainovskas dekorētajiem šķīvjiem. ◆
