Tuvojoties gada beigām, noslēdzas 2015. gada urologu bezmaksas vizītes reģionos. Kopš projekta sākuma, sadarbojoties Latvijas Urologu asociācijai (LUA), Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācijai un MFD Veselības grupai, noritējuši 36 reģionālie izbraukumi visā Latvijā — kopumā bez maksas konsultēts vairāk nekā 700 vīriešu. Izbraukuma vizītes plānotas arī nākamgad.
Kā liecina Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) pētījuma dati, 2014. gadā no ielaista prostatas vēža Latvijā dzīvību zaudēja 409 vīrieši, diagnosticēti 1123 jauni prostatas audzēja gadījumi, no tiem vairāk nekā puse gadījumu ir konstatēti reģionos: Vidzemē — 110, Kurzemē — 216, Zemgalē — 88 un Latgalē —188. Pavisam kopā šobrīd uzskaitē ir 7167 vīrieši, kuriem ir konstatēts prostatas audzējs. Ja šo slimību atklāj laikus, to ir iespējams pilnībā izārstēt, tomēr 357 vīriešiem prostatas vēzis ir atklāts III un IV stadijā, kad slimību ārstēt ir daudz sarežģītāk.
Kamēr var ciest, ārstu neapmeklē
Līdz šim urologi viesojušies tādās Latvijas pilsētas kā Limbaži, Balvi, Preiļi, Līvāni, Pļaviņas, Valka, Jēkabpils, Madona, Grobiņa, Irlava, Priekule un daudzās citās.
Par reālo situāciju, apstākļiem reģionos un salīdzinājumu ar Rīgas pacientiem stāsta uroloģe Egita Deine — ārste, kura viesojusies astoņās Latvijas pilsētās un sniegusi vairāk nekā 160 bezmaksas konsultāciju: “Lauku cilvēki ir pieticīgāki un pacietīgāki — kamēr var ciest, tikmēr jau netraucē. Daudzu uztverē Rīga ir tālu, un tas prasa piepūli un laiku, lai līdz tai nokļūtu. Turklāt ar vienu vizīti pie ārsta bieži ir par maz, lai atrisinātu problēmu, pacientiem trūkst uzņēmības. Reģionos ir arī vairāk maznodrošinātu cilvēku, lielāks bezdarbs, cilvēki nevēlas ieguldīt savā veselībā. Liela daļa veco cilvēku negrib apgrūtināt savus bērnus, mazbērnus, jo uzskata, ka viņu laiks ir svarīgāks nekā pašu veselība — tāda savdabīga vecāka gadagājuma cilvēku uztvere, bet uroloģijā pacientu īpatsvars tomēr ir gados vecāki cilvēki. Ir arī tādi, kuriem piebrauc klāt, bet viņiem tāpat neko nevajag, ģimenes ārsts vai sieva pierunājusi atnākt. Šajos gadījumos lielākoties tāpat pozitīvs iznākums nav gaidāms, jo svarīgākais ir paša pacienta vēlme kaut ko darīt savas veselības labā. Gribētu aicināt jaunāko paaudzi biežāk atvēlēt laiku, painteresēties par savu vecāko ģimenes locekļu veselību un censties problēmu risināt kopā, izrādot savu atbalstu un palīdzību.”
Trūkst organizētības un naudas
Bieži dzirdēts, ka maksas vizīte pie urologa jāgaida pat līdz diviem mēnešiem — stereotipi vai Latvijas medicīnas realitāte? “Domāju, Latvijā urologu pietiek. Daudzi cilvēki nav informēti, ka urologs sasniedzams arī ārpus lielajiem Latvijas medicīnas centriem, un, lai nokļūtu līdz diagnozei, nav obligāti nepieciešams kāds šaura profila speciālists. Turklāt lielās rindas jau ir valsts apmaksātajiem pakalpojumiem. Daudzi mēģina ietaupīt uz savas veselības rēķina, joprojām cilvēkiem gados liekas, ka ir bezmaksas medicīna. Ļoti bieži nākas uzklausīt pensionāru bezpalīdzības situāciju — naudas operācijai nav, arī valsts neapmaksā. Strādājuši visu dzīvi, bet pensija maza, bērnu nav vai viņi dzīvo ārzemēs — palīdzēt nevar! Arī jauno, nestrādājošo (nodokļus nemaksājošo) cilvēku tiesības uz valsts apmaksātajiem pakalpojumiem ir līdzvērtīgas tiem, kas godīgi nomaksā visus nodokļus — to visu joprojām izdala no viena maciņa. Ir pakalpojumi, kurus valsts neapmaksā vispār, bet cilvēki joprojām nāk un prasa par mistiskām rindām, kurās, kā runājot, varot pierakstīties. Speciālistu ir pietiekami, bet nesakārtoti ir sociālie jautājumi un aprūpe — nespēj nokļūt, nav naudas, par ko samaksāt un nopirkt. Zāles ir, bet dārgas! Nesen mēģināju pierakstīt kādu savu pacientu ar salīdzinoši retu slimību kādā no lielākajiem Latvijas medicīnas centriem, kur kolēģiem ir lielāka pieredze. Lai operators paceltu tālruņa klausuli, pagāja vairāk nekā 30 minūšu! Vai var dusmoties uz pacientiem, kas nepiezvana un neatceļ vizītes? Kā vecs cilvēks, kam mājās joprojām ir stacionārais telefons, spēj sagaidīt šo savienojumu ar reģistratūru? Speciālistu pietiek, trūkst organizētības un finansiālo līdzekļu,” savās pārdomās dalās Egita Deine.
Turpinās reģionālās vizītes
“No audzēja rašanās izvairīties nav iespējams, var tikai regulāri veikt konkrētus izmeklējumus, lai ļaundabīgās saslimšanas būtu iespējams konstatēt laikus, kad iespējama to radikāla ārstēšana, kas iespējami mazāk traucē pacienta dzīves kvalitātei,” stāsta Egita Deine. “Par prostatas vēzi runājot, vīriešiem vecākiem par 50 gadiem vajadzētu nodot PSA (prostatas specifiskais antigēns), urīna analīzi. Cilvēkiem arī bieži vien mānīgi šķiet — ja nav sūdzību, viņiem nevarētu būt arī nekādas ļaundabīgas slimības. Tāpēc, ja ģimenes ārsts reiz saskatījis kādas izmaiņas pacienta analīzēs un norādījis par speciālista vizītes nepieciešamību, to nevajadzētu atlikt, jo bieži ļaundabīgo slimību izraisītās sūdzības norāda jau uz slimības izplatītu stadiju, kad ārstēšana ir ierobežota, dārgāka un bieži vien neradikāla. Lai izvairītos no urīnpūšļa audzēja, jāizvairās no smēķēšanas. Ikviens pats var ik pa laikam aplūkot un aptaustīt savus ārējos dzimumorgānus, ja mana kādas neskaidras izmaiņas, iespējams, lietderīgi to parādīt arī ārstam.”
Lai šo problēmu sabiedrībā aktualizētu līdz tai nepieciešamajam līmenim, Latvijas Urologu asociācija, Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācija un MFD Veselības grupa arī 2016. gadā turpinās iesākto veselības kampaņu reģionos un dosies izbraukumos uz lauku reģioniem, lai apzinātu iespējami lielāku riska pacientu skaitu un izglītotu cilvēkus par prostatas vēža ārstēšanas iespējām Latvijā.
