Ieejot Aizkraukles vēstures un mākslas muzeja pastāvīgās ekspozīcijas ēkā, līdzās durvīm labajā pusē ir vitrīna, kurā izvietotas arī Kokneses pilsdrupās atrastās senlietas. Viena no tām — alebarda — nesen restaurēta. Alebarda ir viens no muzeja lepnumiem, jo šie ieroči ir retums.
Latvijā šādu alebardu ir ļoti maz, viena ir eksponēta Rīgas Vēstures un kuģniecības muzejā. “Kalna Ziedos” aplūkojamā alebarda iegūta Koknesē deviņdesmito gadu beigās, kad nostiprināja Kokneses pilsdrupas, notika arī izrakumi arheologa Mārtiņa Ruša vadībā. “Alebarda ir kājnieka ierocis,” stāsta Lilija Jakubenoka, Aizkraukles vēstures un mākslas muzeja galvenā speciāliste. “Šo dzelzs detaļu iestiprināja garā kātā, un ar tādu itin labi varēja nodabūt no zirga ienaidnieka bruņinieku. Izsists no segliem, bruņinieks smagā ekipējuma dēļ kļuva bezpalīdzīgs.”
“Kalna Ziedos” eksponētā alebarda ir tikko restaurēta, naudu priekšmeta atjaunošanai muzejs ieguvis, uzrakstot projektu. “Senlietas atjaunošanai iztērēts 530 latu,” stāsta Dzintra Cepure, muzeja direktore. “Lielāko daļu naudas — 464 latus — ieguvām, uzrakstot projektu, atlikušo piešķīra Aizkraukles novada dome.”
“Restaurācijas process ir diezgan sarežģīts, darbietilpīgs un laikietilpīgs,” stāsta Jakubenokas kundze. “Alebardu atjaunoja Rīgas Valsts vēstures muzeja restaurācijas speciāliste. Restaurēt nepieciešams ļoti daudzus muzeja eksponātus.”
Alebardu mūsdienās var ieraudzīt tikai filmās, muzejā vai izlasīt par to kādā vēsturiskā romānā. Mūsu tautas vēsturi savos darbos attēlojuši vairāki autori, viens no viņiem — Aleksandrs Grīns — ir īpaši iecienīts vēsturisku romānu autors. Rindas no Aleksandra Grīna romāna “Nameja gredzens”:
“Griežat vaļā vārtus! — Zigans uzbrēca Donātam un Paņko, pats atturēdams ar iegūto alebardu āviniekus, kas, manīdami kazaka padomu, paši sāka uzbrukt. Viens drīz izlaida ieroci — Zigana āva tam bija nocirtusi pirkstus, otrs dabūja dūrienu krūtīs ar alebarda asumu un saļima, iestreipuļojis velves kaktā.”