Tirgū Aizkrauklē, “IGA centrā”, manu un daudzu citu apmeklētāju uzmanību piesaistīja meitene krāšņā tērpā, kura smaidīdama graciozi pastaigājās ar pāvu spalvām rokās, spalvas rotāja arī mazu minicepurīti. Iepazināmies — meiteni sauc Renāte, viņai ir astoņi gadi, un pāvi ir viņas ģimenes ikdiena.
“Agrāk nodarbojāmies ar trušu audzēšanu, tomēr tas ir ļoti laikietilpīgs darbs, tādēļ šai nodarbei metām mieru, atstājot tikai nedaudz trušu pašu priekam,” stāsta Renātes mamma Ivita Onzule no Birzgales pagasta. “Nezinu, kāpēc, bet man jau kopš bērnības ļoti patīk pāvi. Iespējams, bērnībā tos esmu redzējusi zooloģiskajā dārzā vai kur citur, varbūt Azerbaidžānā, kur mani mamma veda, jo bērnībā bieži slimoju. Pagājušajā gadā iegādājāmies Indijas pāvu pāri, vedām no Latgales, taču garo ceļu pāvu meitene neizturēja un nācās pirkt citu. Tas bija skumjš brīdis. Mūsu saimniecībā ir arī baltie pāvi.”
Skaistā aste ir tikai pāvu tēviņiem. “Pēc riesta laika, rudenī, augustā un septembrī, pāvi nomet visas skaistās spalvas, un aste izaug no jauna. Pašlaik mūsu pāvu tēviņam aug jauna aste,” stāsta pāvu saimniece. “Riesta laiks ir neparasts — pāvi izpleš savu skaisto asti kā vēdekli, to krata un izdveš spalgas skaņas, cenšoties pievilināt mātīti.
Bieži vien kūtī ir kā putnu ansamblī — pāvi pamostas agrāk par gaiļiem, vispirms iekliedzas pāvs, pēc tam dzied gailis. Tad atkal pāvs un atkal gailis.”
Tā kā ziema ir silta un lietaina, pāvi staigā pa voljeru — norobežotu teritoriju. Putni var izturēt arī pastaigas salā — galvenais ir pakāpeniski pierast pie aukstuma. Barības ziņā viņi nav pārāk izvēlīgi, ēd to pašu, ko vistas, patīk arī tādi gardumi kā biezpiens, rieksti, āboli, kabači, ķirbji, kāposti un eksotiskie augļi.
No pāvu spalvām tiek gatavotas dažādas kaklarotas, apģērba piespraudes, matu sprādzes un stīpas, karnevāla maskas, grāmatzīmes, apsveikuma kartītes, auskari, putekļu slotiņas, ar tām rotā pat adventes vainagus. “Visu esmu apguvusi pašmācībā, neviens mani nav mācījis,” atklāj Ivita.
Saimniecībā ir arī sudraba un zelta fazāni, dažādu šķirņu vistas — gan pūkainas un ar cekuliņiem uz galvas, gan ar spalvainām kājiņām. Ir arī gaiļi ar garām, skaistām astēm. Pa pagalmu staigā porcelāngailītis, pudeļpīles jeb Indijas skrejpīles, orpingtons jeb tik dūšīga vista kā franču buldodziņš. Būrī dzīvojuši arī divi murkšķi Anna un Svens, taču abi aizbēguši, turklāt katrs uz savu pusi. Mēģināts bēgļus noķert, taču tas nav izdevies.
Tūristiem šis putnu un dzīvnieku dārzs gan nav apskatāms — tas viss tikai pašu priekam. “Vīrs nodarbojas ar gaļas liellopu audzēšanu, bet jaunākā ģimenes atvase, sešgadīgais Olivers, palīdz man, tētim un opīšiem saimniecības darbos.
Puika jau pats patstāvīgi vada lielākus un mazākus traktorus. Saku paldies vīram par putnu mītņu celšanu, dēliņam un meitai par palīdzēšanu saimniecībā, kā arī paldies maniem un vīra vecākiem par sniegto atbalstu! Tas man ir ļoti svarīgi, jo pāvu un citu putnu kopšana man ir atslodze pēc ikdienas darba Birzgales pamatskolā, kur esmu sākumskolas skolotāja,” stāsta pāvu saimniece.
Darbīgā ģimenīte ir izveidojusi arī savu “Facebook” profilu — SIA “Onzulīši”, kur var apskatīt Ivitas darinājumus. ◆
