Šī Latvijā ir 80., tātad jubilejas, slēpošanas sezona. Mūsu valsts slēpošanas vēsturē ierakstīti arī dažu Aizkraukles rajona sportistu vārdi — viņi izcīnījuši vairākas zelta medaļas Latvijas čempionātos un valsts meistarsacīkstēs.
Šī Latvijā ir 80., tātad jubilejas, slēpošanas sezona. Mūsu valsts slēpošanas vēsturē ierakstīti arī dažu Aizkraukles rajona sportistu vārdi — viņi izcīnījuši vairākas zelta medaļas Latvijas čempionātos un valsts meistarsacīkstēs: Ineta Kravale, Modris Vītols un Jānis Hermanis. Ineta un Jānis piedalījušies arī olimpiskajās spēlēs.
1925. gads — bez sniega
Latvijā divdesmitajos gados ar slēpošanu nodarbojās tikai daži entuziasti. 1923. gadā Latviešu izglītības biedrība Saulesdārzā atvēra slēpošanas sekciju un sāka mācīt slēpošanas tehniku. Līdz ar to slēpošana valstī kļuva aizvien populārāka, notika dažādas sacensības, rīkoja pirmo valsts čempionātu. Latvijas čempionāti un meistarsacīkstes notikušas visus 80 gadus, izņemot 1925., kad ziemā nebija sniega.
Vārdi ierakstīti vēsturē
Par slēpošanas vēsturi Latvijā interneta mājaslapā www.sleposana.lv var uzzināt daudz plašāk, izlasīt arī to cilvēku vārdus, kuri savlaik valsts čempionātos un meistarsacīkstēs izcīnījuši zelta medaļas. Šajā sarakstā ir arī Aizkraukles rajona sportistu Inetas Kravales, viņas brāļa Modra Vītola un Jāņa Hermaņa vārdi. Šie cilvēki ar savu darbu, panākumiem un ieguldījumu slēpošanas popularizēšanā un attīstībā paliks Latvijas distanču slēpošanas vēsturē.
Katrā desmitgadē pa vienam
Pļaviņietis Modris Vītols ar panākumiem slēpošanā varēja lepoties astoņdesmitajos gados, kad iegūtas trīs vērtīgākās godalgas. Pašlaik viņš ir Marijas Brimmerbergas Pļaviņu vidusskolas saimniecības vadītājs un Pļaviņu domes deputāts. Slēpo savam priekam un piedalās vietējā mēroga sacensībās. Pēdējā desmitgadē atzīstami startējis vietalvietis Jānis Hermanis. Viņš Latvijas čempionātos un meistarsacīkstēs ieguvis astoņas augstākās raudzes medaļas. Jānis bijis arī valsts izlasē un piedalījies ziemas olimpiskajās spēlēs. Šobrīd aktīvās sportista gaitas beidzis.
45 zelta medaļas
Ar Latvijas čempiones titulu 10 kilometru slēpojumā 1975. gadā Latvijas slēpošanas vēsturē sākās Inetas Kravales, toreiz Vītolas, ēra. Apbrīnojams ir Inetas sportistes stāžs. 25 gadu laikā Latvijas čempionātos un meistarsacīkstēs iegūtas 45 zelta medaļas. Viņa ir pirmā sieviete, kura pārstāvējusi Latviju distanču slēpošanā olimpiādē. Tas bija 1994. gadā Lillehammerē. Ineta Kravale vienīgā no šiem trijiem slēpotājiem trenē jaunos sportistus.
Aizvadīts 700 sacensību
Par Inetas sportistes gaitām liecina ieraksti speciālā sacensību dienasgrāmatā, kura sākta 1969. gadā. Ieraksti vēsta, ka pļaviņiete piedalījusies vairāk nekā 700 sacensībās Latvijā un ārpus tās ne tikai slēpošanā, bet arī vieglatlētikā.
Skriešana sportā ir Inetas otrā mīlestība tūlīt aiz slēpošanas. Pēdējais ieraksts ir 2003. gada jūlijā par iegūto otro vietu 800 metru skrējienā 40. veterānu sporta spēlēs Bauskā.
Nopelna ārzemju ceļojumu
Labākie sasniegumi iezīmēti ar sarkanu krāsu, lai izceltos. Viens no tādiem ir divas pirmās vietas laikraksta “Pioņerskaja Pravda” balvas izcīņā Arhangeļskā. Par šiem sasniegumiem Ineta saņēma ceļazīmi uz atpūtas nometni Vācijā. Tas bija pirmais jaunietes ārzemju ceļojums, kurā gadījās ne mazums piedzīvojumu, tāpēc spilgti palicis atmiņā.
Liels sasniegums slēpošanā bijusi arī otrā vieta 10 kilometru distancē PSRS tautu 4. ziemas spartakiādē 1978. gadā Sverdlovskā. Sasniedzot tādu rezultātu, varēja iekļūt Vissavienības junioru izlasē un tad jau cīnīties par iekļūšanu pirmajā desmitniekā pasaules līmenī. Taču dzīvē ne viss notiek, kā domāts.
Trīsreiz noskrien maratonu
Labi rezultāti sasniegti arī vieglatlētikā, ne tikai slēpošanā. Piemēram, 1996. gadā Eiropas čempionātā vieglatlētikā veterāniem 1500 metru skrējienā Ineta bija desmitā. Aktīvās sportošanas laikā viņa trīsreiz noskrējusi arī maratonu. Sākusi intereses pēc, un tā apli pēc apļa, kamēr tikusi līdz finišam. Pēc pēdējā maratonskrējiena kādā ļoti karstā dienā, kad kājās bijuši nepiemēroti apavi, Ineta nolēmusi — pietiek.
Bet sportistes 1500 metru skrējienā sasniegtais Pļaviņu ģimnāzijas rekords nav pārsniegts joprojām. Inetas vecākā meita Inga labojusi mātes rekordu 100 un 200 metru skrējienā, vidējā Līga varētu labot 800 metros sasniegto rezultātu, bet izcilākā rezultāta pārspēšana garākajā distancē lai paliek jaunākajai meitai Daigai — jokojot saka pļaviņiete.
Trenē jauno paaudzi
Tagad Ineta Kravale ir Aizkraukles rajona sporta skolas distanču slēpošanas trenere. Viņai ir trīs treniņgrupas, kurās trenējas vairāk nekā 30 audzēkņu. Ineta arī pati slēpo un piedalās veterānu sacensībās. “Piedalījos tradicionālajā slēpojumā apkārt Alauksta ezeram un biju pārsteigta pati par sevi, jo zaudēju tikai Andželai Bricei, kura ir krietni jaunāka par mani,” saka Ineta.
Latvijā sporta skolu, kurās būtu treniņgrupas distanču slēpošanā, nav daudz. Jautāju trenerei, kāda šobrīd mūsu valstī ir situācija šajā sportaveidā? Ineta dziļdomīgi nopūšas un pēc ilgāka pārdomu brīža atzīst, ka tā ir diezgan skumja. Slēpošanas entuziastiem tā ir sāpīga tēma. Salīdzinot ar laiku, kad viņa pati trenējās, slēpotāju sagatavotības līmenis toreiz bijis daudz augstāks. Arī iespējas bijušas lielākas. Sporta organizācijas slēpotājiem nodrošināja inventāru, “Jaujās” bija labs asfaltēts celiņš braukšanai ar rollerslēpēm vasarā. Rīkoja treniņnometnes.
Slēpošanu izkonkurē biatlons
Tagad diemžēl viss atkarīgs no vecāku iniciatīvas un iespējām. No inventāra šis tas saglabājies kopš seniem laikiem, kādu pārīti rollerslēpju nopērk arī sporta skola, bet neviens jau negrib braukt ar vecām slēpēm. Visiem gribas jaunas un labas, un par augstiem rezultātiem var cīnīties tikai tas, kurš var atļauties nopirkt labu inventāru.
Diemžēl arī skolas, kurās sportā stundās slēpo, Aizkraukles rajonā var saskaitīt uz vienas rokas pirkstiem. Slēpošanu pamazām izkonkurē biatlons, kurš Latvijā ir daudz populārāks, un šī sportaveida federācija arī vairāk atbalsta jaunos talantīgos sportistus.
