Salīdzinājumā ar 1995. gadu, vienu no sliktākajiem graudu ražas gadiem, kad kopumā nokults gandrīz četras reizes mazāk — 0,7 miljoni tonnu, šogad graudu kopraža ir 2,6 miljoni tonnu. Virs vai nedaudz zem diviem miljoniem tonnu kopējais ražas apjoms bija arī iepriekšējos trīs gadus.
Kā iemeslu šādai graudkopjiem labvēlīgai situācijai speciālisti nosauc laika apstākļus un sabalansētu mēslojumu. Ziemājiem bija labvēlīgi apstākļi, nebija kailsala vai izsušanas. Labvēlīgs graudaugiem bijis arī vēsais un mitrais pavasaris, savukārt sausais augusts nekavēja ražas novākšanu. Līdz ar rekordražu nedaudz kritusies graudu kvalitāte, piemēram, olbaltumvielu daudzums nebija 14% — 16% intervālā kā pērn, līdz ar to arī cena par 30 līdz 40 eiro par tonnu mazāka. Vidējā graudu cena ir par pieciem eiro augstāka nekā pērn — 153 eiro par tonnu —, un no visas pārdotās ražas saimnieki saņems ap 400 miljoniem eiro. Tomēr, saskaitot izdevumu un ienākumus, visu saimniecību kopējie naudas izdevumi ir 400 miljoni — principā tikpat, cik ieguvumu, un tikai ar Eiropas subsīdijām zemnieki gūst nelielu peļņu. Līdz ar to rekordražas gadu nebūt nevar saukt par rekordpeļņas gadu. Peļņu deva vien ziemas kvieši, ja izdevās no hektāra nokult vismaz piecas tonnas.
