Aizkraukliete Intas (vārds mainīts) kundze ir pensionāre cienījamos gados un dzīvo viena. Pirms mēneša viņa uzticējās televīzijas reklāmas piedāvājumam, taču dziļi vīlās.
Aizkraukliete Intas (vārds mainīts) kundze ir pensionāre cienījamos gados un dzīvo viena. Pirms mēneša viņa uzticējās televīzijas reklāmas piedāvājumam, taču dziļi vīlās.
Intas kundze vēlas, lai par šādiem reklāmu piedāvājumiem uzzinātu arī citi “Staburaga” lasītāji, un vieglprātīgi tiem neuzticētos.
— Jau daudzus gadus guļu uz ērta dīvāna un cerēju, ka tas vēl ilgi kalpos. Taču pēdējā laikā dīvāns strauji “novecoja” — to bija grūti salikt, arī atsperes kļuvušas vaļīgas, un mana ērtā gulēšana bija vējā. Naktīs grozījos un modos, līdz nolēmu pirkt jaunu guļamo.
24. aprīlī, skatoties televīzijas raidījumus, jau kuro reizi atkal pamanīju kāda tirdzniecības centra reklāmu, kura piedāvāja ērtu un veselīgu “Dormeo” matraci. Interesentus aicināja tūlīt zvanīt, jo tad viņi pasūtījumu saņemšot ātrāk.
Nolēmu, ka tas ir īpaši man domāts “likteņa mājiens” un, paklausot reklāmdevēju aicinājumam, drīz vien tikšu pie jauna guļamā. Piezvanīju uz norādīto tālruni un pateicu savu vēlmi. Laipna vīrieša balss man solīja pēc pusstundas pārzvanīt. Tā arī notika — tieši pēc 30 minūtēm šis kungs piezvanīja, un mēs vienojāmies par pirkumu un piegādi — viss maksājot 120 latu. Kopā ar matraci pasūtīju arī spilvenu, protams, to visu, ņemot līzingā. Viņš lika man 7. maijā vērsties kādā no līzinga kompāniju birojiem Aizkrauklē, lai nokārtotu līzinga darījumu.
Aizgāju uz “GE Money” un “Inserviss Group” biroju, bet tur nekādus līgumus nevarēja noslēgt, jo nekādas ziņas par “Dormeo” matrača pārdošanu no firmas vēl nebija, nebija arī rēķina. Vienīgi uzzināju, ka man, lai matraci ņemtu uz nomaksu, vajadzīgs galvotājs, kuram jābūt strādājošam radiniekam. Devos mājās un gaidīju, kas notiks tālāk.
Pēc nedēļas man piezvanīja kāda kundze un jautāja — vai manu matraci patiesi esot jāved uz Smilteni? Ļoti pārsteigta es viņai pastāstīju visu līdzšinējo “matrača epopeju” un pateicu, ka man ar Smilteni nav nekāda sakara. Viņa pikti konstatēja, ka firmas darbinieks esot visu “saputrojis”, bet, kā to nokārtos, neko nepaskaidroja.
“Kronis” visam notika vakar — 14. maijā. Man piezvanīja no “Inserviss Group” un paziņoja, ka manā vārdā atsūtīts rēķins par “Dormeo” matrača, pārvalka un divu spilvenu piegādi par Ls 169,34.
Šokēta zvanīju firmai, kuras darbiniecei paskaidroju, ka biju pasūtījusi tikai matraci un spilvenu. Viņa man pretī — neko nezinot, esot sajaukti kodi. Man pasūtījumu piegādāšot par nedaudz mazāku summu. Es biju tik pārsteigta, ka gandrīz pajautāju — ja jau divi spilveni, varbūt piegādās man arī klātgulētāju?
Ko lai dara — mans pacietības “vadzis” lūza, un es atteicos no šīs firmas “dāsnajiem” pakalpojumiem. Ceru, ka līzinga grupa nesāks mani vajāt, lai meklēju radinieku galvotāju un apmaksāju rēķinu par preci, no kuras nupat ar rūgtumu sirdī atteicos.
Tādi ir mani “piedzīvojumi” veselīga matrača meklējumos. Gribētos zināt, vai vispār šādām reklāmām var uzticēties. Varbūt līdzīgi piedzīvojumi bijuši arī citiem lasītājiem?
