Aizvadītā nedēļa bija ļoti nozīmīga gan mūsu ģimenei, gan kapelai “Aizezeres muzikanti”, jo manam tētim, muzikantam vecmeistaram, svinējām 85 gadu jubileju. Bet pēc svētkiem atkal jāatgriežas spraigā darba ritmā, jo cītīgi gatavojamies kapelu skatei, kas notiks jau šosestdien, 17. februārī.
Protams, mums ir mērķis skatē sasniegt pēc iespējas labākus rezultātus, jo grasāmies piedalīties vasarā gaidāmajos XXVI Vispārējos latviešu Dziesmu un XVI Deju svētkos Rīgā. Visiem potenciālajiem svētku dalībniekiem bija jāreģistrējas elektroniski līdz šodienai, 13. februārim, jo svētku rīkotājiem nepieciešami dalībnieku dati daudzfunkcionālās dalībnieka kartes izveidei. Elektroniska reģistrācija Dziesmu un Deju svētkiem notiek pirmo reizi, arī mēs, kapelas “Aizezeres muzikanti” dalībnieki, reģistrējāmies bez problēmām, jo mājaslapā viss paskaidrots soli pa solim, kas un kā jādara. Ja ir kāds jautājums vai neskaidrība, vienmēr palīdz Kokneses kultūras nama direktore Inguna Strazdiņa, viņa ir zinoša un nekad neatsaka palīdzību.
Svētku organizatori sola, ka karte būs viegli un ērti lietojama dalībniekiem, jo svarīgi ir Dziesmu un Deju svētkus atspoguļot ne tikai kā godājamu tradīciju, bet arī notikumu, kurā ieviesta mūsdienīga nepieciešamība pēc drošības, ērtībām un pārdomātas funkcionalitātes.
Pagājusī nedēļa bija spraiga un notikumiem bagāta dažādās jomās, arī sportā, jo Dienvidkorejas pilsētā Phjončhanā atklāja XXIII ziemas olimpiskās spēles.
Svinīgajā olimpisko spēļu atklāšanas ceremonijā piedalījās Latvijas Valsts prezidents Raimonds Vējonis ar kundzi. Olimpiskās spēles norisināsies līdz 25. februārim, sportistiem sadalot 102 medaļu komplektus 15 dažādos sporta veidos, turklāt pirmo reizi ziemas olimpiādē tiks sadalīts vairāk nekā simts godalgu komplektu. Latviju šajās spēlēs pārstāv 34 sportisti deviņos sporta veidos, komandā iekļauti arī 14 olimpiskie debitanti. Protams, mana un, domāju, daudzu Kokneses novada cilvēku favorīte ir Patrīcija Eiduka, par kuru turam īkšķus. Patrīcija ir izaugusi mūsu visu acu priekšā, esam sekojuši līdzi viņas izaugsmei un sasniegumiem, viņa ir gājusi tepat mūsu bērnudārzā — mēs lepojamies ar viņu!
Lasīju, ka sabiedrības iniciatīvu portālā “Manabalss.lv” savākti 10 000 parakstu par esošā regulējuma skolas gaitu sākšanas vecumam saglabāšanu, parakstu vākšana tika sākta jau pagājušā gada augustā, un iniciatori vēršas pret Izglītības un zinātnes ministrijas patlaban procesā esošajām reformām, kas paredz skolas gaitu sākšanu bērniem jau no sešu gadu vecuma. Izskanējuši daudzu speciālistu — izglītības un pedagoģijas nozares pārstāvju, bērnu psihologu, neirologu, bērnu tiesību nozares pārstāvju, arī tiesībsarga — argumentēti viedokļi, kāpēc tomēr nevajadzētu ieviest obligāto izglītību no sešu gadu vecuma.
Mana vecākā meita bija to bērnu vidū, kuri pirms 30 gadiem sāka skolas gaitas un pirmajā klasē sāka mācīties sešos gados, un vēlāk šo likumu atcēla. Konkrēti mana meita sešu gadu vecumā bija gatava skolai, taču kopumā tādi varētu būt tikai daži sešgadnieki no visas bērnudārza grupas. Pēc profesijas esmu medicīnas māsa un strādāju bērnudārzā jau 35 gadus. Redzu, kā bērni attīstās. Lai bērns ietu 1. klasē, viņam jāspēj koncentrēties, jāprot sevi mobilizēt darbam, jāprot organizēt, plānot savu darbu un laiku, jābūt apgūtām vēl daudz citām iemaņām. Daudzas šīs iemaņas jāapgūst pirmajās klasēs, taču sasteidzot mēs laužam bērna dabisko attīstības mehānismu, jo nav iespējams izmantot kaut kādus stimulatorus, lai paātrinātu gatavību skolas gaitām vai pietuvinātu iedomātas gudrības pakāpei. Protams, ar gribu un spītību vecāki var daudz ko “izspiest” no sava bērna, tikai jārēķinās, kādā brīdī bērna attīstības process palēlināsies vai pat sāksies regress, kas var izpausties kā grūtības apgūt vielu, slimība, psiholoģiskas problēmas vai sociāli nepieņemama uzvedība.
Vecāku sapulcēs arvien vecākiem stāstām par šo tēmu, iesakām individuāli izvēlēties skolas apmeklēšanas laiku, izvērtējot savu bērnu, viņa raksturu, to, cik patstāvīgs viņš ir. Vecāki izlemj, kad viņu bērns sāks iet skolā — sešu vai septiņu gadu vecumā, tā tam arī būtu jābūt turpmāk. Nenobriedis bērns skolā pārdzīvo milzīgu stresu, kas kavē viņa attīstību. Šāds bērns jūtas nelaimīgs, tas kavē viņa attīstību. Un, ja bērns jūtas nelaimīgs, viņš pārstāj augt. Arī fiziski. Kāda tad runa var būt par attīstību?
Vēl viens notikums, kas sabiedrībā arvien izraisa plašu rezonansi, ir izglītības un zinātnes ministra Kārļa Šadurska virzītā viena no reformām par pāriešanu uz mācībām latviešu valodā. Pagājušajā nedēļā pie Saeimas bija sapulcējušies aptuveni 300 cilvēku, protestējot pret pakāpenisku pāreju uz izglītību latviešu valodā. Protesta dalībniekiem, kā ierasts, līdzi bija dažādi plakāti, kuros pausts izsmiekls Izglītības un zinātnes ministrijas plānam, uzsverot, ka sanākušie cilvēki ir daļa Latvijas. Man nav saprotama šī jezga un protestēšana, skumdina, ka joprojām Latvijā ir daļa sabiedrības, kas atsakās pieņemt mācības valsts valodā. Nezinu valsti, kur tā varētu atļauties rīkoties. Manuprāt, tas taču ir pašsaprotami — kādā valstī dzīvo, tās valsts valodā arī jāapgūst zinības.
Slimību profilakses un kontroles centra gripas monitoringa dati liecina, ka gripas epidēmijas slieksnis pagājušajā nedēļā pārsniegts Daugavpilī, Liepājā un Ventspilī. Arī Rīgā saslimstība daudz neatpalika no epidēmijas sliekšņa — reģistrēti 93,7 saslimšanas gadījumi uz 100 000 iedzīvotāju. Tas, vai organisms spēj cīnīties pret vīrusiem, atkarīgs no vairākiem faktoriem. Šogad mums bijis ļoti maz saulainu dienu, cilvēkiem ir nogurums un stress, līdz ar to pazeminās imunitāte un vīrusi organismu vieglāk pieveic. Par savu veselību jārūpējas visu laiku, ne tikai saslimstot, tāpēc svarīga ir imunitātes stiprināšana, derētu ieklausīties arī speciālista teiktajā, kaut vai savā ģimenes ārstā.
Pēc pelēkajām ziemas dienām ļoti gaidu pavasara siltumu un sauli. Lasītājiem novēlu — mīliet un ļaujiet, lai jūs mīl! Reizēm jāapstājas nebeidzamajā skrējienā, jāieklausās, jābauda mirklis, jāsajūt un jāierauga kas vairāk par ierastām lietām! Lai mums un jums izdodas!
