Pļaviņu pilsētas domē ceturtdien vēlreiz tikās pašvaldības, zemessardzes, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta pārstāvji, lai pārrunātu sadarbību pavasara palu laikā. Apspriedē piedalījās arī “Latvenergo” darbinieki.
Pļaviņu pilsētas domē ceturtdien vēlreiz tikās pašvaldības, zemessardzes, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta pārstāvji, lai pārrunātu sadarbību pavasara palu laikā. Apspriedē piedalījās arī “Latvenergo” darbinieki.
To, kādi pasākumi būs nepieciešami, lai novērstu ledus masas sastrēgumu Daugavā un iespējamos plūdus, rādīs laika apstākļi. Pagājušā gada pieredze liecina, ka būtiska nozīme ir arī upes ūdens līmeņa regulēšanai.
— Šogad sadarbību turpināsim. Ūdens līmeni Daugavā iespējams pazemināt par pusotru metru diennaktī. Uzņēmumam tas nav ekonomiski izdevīgi, bet arī nerada tik lielus zaudējumus, lai to nedarītu, ja nepieciešams, — saka “Latvenergo” valdes loceklis Aigars Meļko.
Problēmas gan rada tas, ka, paaugstinot ūdens līmeni vienviet, plūdu draudi rodas citviet. Tomēr vērojumi liecina, ka šogad nopietni draudi nav gaidāmi. Upe aizsala, neveidojot vižņus. Vienīgi ledus masa ir liela.
A. Meļko stāsta, ka šogad izveidojusies sadarbība ar Baltkrievijas meteoroloģisko centru. Pēc viņu sniegtajām ziņām, arī kaimiņvalstī palu laiku prognozē marta beigās vai aprīļa sākumā. Ledus masa upē esot zem vidējā līmeņa.
Aizkraukles rajona padomes izpilddirektors Guntis Libeks informē, ka ārkārtas situācijai, kas saistīta ar iespējamajiem plūdiem, ik gadu iztērē no diviem līdz pieciem tūkstošiem latu.
