Pagājusī nedēļa bija ļoti karsta. Tiešā un pārnestā nozīmē. Darba nedēļas rit pilnā sparā, un tā paies visa vasara, jo līdz decembrim atvaļinājumā netikšu. Aizsardzības joma valstī ir prioritāte, tā ka darba diezgan. Vēl esmu vieslektors Banku augstskolā, bet vismaz šajā jomā vasarā man ir brīvlaiks.
Pamatīgi un pa īstam iesaistos Jaunjelgavas novada domes darbā. Mēdzu būt tiešs, un kādam var nepatikt, ka iedziļinos tur, kur nevajadzētu “rakt”. Man nav bail to darīt, jo neesmu atkarīgs no domes vadības, turklāt man ir pieredze un zināšanas gan plānošanā, projektu vadībā un finansēs, gan būvniecībā, tāpēc nebaidos uzdot nepatīkamus jautājumus. Tikai — vai kāds uz tiem grib atbildēt?
Uzskatu, ka nedrīkst aizvērt acis, ja redzi netaisnību. Mums katru dienu var būt svētki, ne tikai simtgade, ja katrs godprātīgi darīsim savu darbu. Viens no galvenajiem deputāta uzdevumiem ir apdomīgi rīkoties ar budžeta līdzekļiem, katru dienu būt saimniekiem. Jaunjelgavas novadam nav liels pamatbudžets — apmēram pieci ar pusi miljoni. Ar to var iztikt, ja pareizi saplāno. Diemžēl daudzi deputāti pat neizlasa un neiedziļinās lēmumos, un mums bieži jāstrīdas, kā naudu tērēt. Man patīk teiciens: “Latvija esmu es!” Tad arī sāc ar sevi, lai tā būtu stipra! Kā deputāts to neaizmirstu un “ceļu roku” par tiem lēmumiem, kurus uzskatu par vajadzīgiem un izsvērtiem.
Kad domē pērn lēma par centralizētās grāmatvedības izveidi, aicināju kolēģus šo lēmumu nesasteigt, jo valdībai ir doma veidot apriņķus. To teritorijas jau izstrādātas, un domāju, ka to arī īstenos, jo novados iedzīvotāju paliek arvien mazāk un neizskatās, ka demogrāfiskā situācija īpaši uzlabotos. Tāpēc pamazām veidojas situācija, ka varas piramīda jau kļūst lineāra — to, kas uztur valdību, ir gandrīz tikpat kā galvgalī esošo. Daudzviet bieži ir apgrieztā piramīda — viens strādā ar lāpstu, bet 15 komandē. Diemžēl tāda situācija jau veidojas mazajos novados, tāpēc vajadzīgas plašākas robežas.
Mana prioritāte ir Sērenes pagasts, taču ne tikai. Tiem lēmumiem, kurus pieņēmām, kad gadu biju iepriekšējā sasaukuma deputāts, tagad varam redzēt rezultātu, piemēram, Sērenē būvēs gājēju celiņu. Tagad šim mērķim vajadzēja ņemt aizdevumu, bet uzskatu, ka tobrīd, kad bija iespēja, šim darbam varēja piesaistīt projektu līdzekļus. To neizdarījām, un uzskatu to par vējā palaistu iespēju.
Viena no iecerēm, ko Sērenē vajadzētu panākt — lai satiksmes autobuss izmet līkumu caur pagasta centru, kur būtu braucēji, lielākoties pensionāri un bērni. To ierosinājuši paši sērenieši. Vēl domē aicināšu risināt Sērenes attīrīšanas iekārtu pārņemšanu pašvaldības īpašumā. Tās izmanto visi pagasta centra iedzīvotāji, bet patlaban tās pieder siera ražotnei, kura šobrīd nedarbojas. Ja uzņēmumu likvidēs, kas notiks ar attīrīšanas iekārtām? Par to jādomā jau laikus.
Vispār sērenieši ir diezgan kareivīgi noskaņoti, un esam pat sprieduši, ka mēs labāk gribētu būt Aizkraukles novadā. Savulaik, kad vēl bija rajoni, Sērenes pagasta budžets bija gandrīz miljons. Tātad finansiāli varējām izdzīvot arī vieni, bet nespējām izpildīt kritēriju par noteiktu iedzīvotāju skaitu, tāpat pagastā nav savas izglītības iestādes. Tagad novads mums atvēl apmēram 250 tūkstošu eiro gadā, un esmu viens no tiem sēreniešiem, kurš jūtas “apdalīts”. Vairāk tiek Jaunjelgavas pilsētai, kaut lielāko naudu novads saņem no pagastiem — uzņēmumi, kas ir lielākie nodokļu maksātāji, ir pagastos, nauda no pagastu mežu un īpašumu pārdošanas, derīgo izrakteņu ieguves vietām.
Nedēļas nogalē Sērenē notika pagasta svētki. Bija gara svētku programma, un tajā bija arī launags ar deputātu. Domē esmu vienīgais deputāts no Sērenes pagasta. Sarunā piedalījās tie, kam rūp pagasta labklājība, un daudziem bija priekšlikumi, ko vajadzētu realizēt. Tikai uzklausot kritiku un zinot iedzīvotāju vēlmes, var panākt visiem pieņemamumu rezultātu. Paldies par šo iespēju!
Kas mani satrauca Latvijas mēroga notikumos? Daudzi pēc Dziesmu svētkiem nespēj vien beigt “cepties” par Valsts prezidenta runu. Katrs to uztver no sava skatpunkta, taču es kārtējo reizi saredzēju, ka prezidents ir cilvēcīgs. Tāds viņš bija, kad pēc ievēlēšanas teica tos vārdus par “ieraušanu”, un nekas nav mainījies arī tagad — viņš aizvien ir cilvēcīgs. Tiem, kuri zākā prezidentu, lamā valdību, ieteiktu atcerēties jau pieminēto teicienu: “Latvija esmu es!” Padomājiet par to!
Viens no notikumiem, kas satrauc visu Latviju, ir kūdras un meža ugunsgrēks Valdgales pagastā, kuru dzēš jau vairākas dienas. Tas saistīts ar lielo sausumu, kura dēļ daudzviet ne tikai deg, bet lauksaimniekiem iet bojā arī raža. Ir vietas, kuras sausums mazāk skāris, mūsu pusē zemnieki to izjutuši vairāk. Laika apstākļu ziņā krītam no viena grāvja otrā — pērn bija lietains, šogad atkal pārāk liels sausums. Zemnieki jau saņēmuši Lauku atbalsta dienesta vēstules, ka var ziņot par izdegušajiem laukiem. Arī man ir viens lauks Sērenē, par kuru jāziņo.
Mums patīk pēc iespējas biežāk būt savos laukos pie vecākiem Sērenē. Rīgā ir steiga, skriešana, un tas dzīves ritenis griežas ļoti strauji. Atbrauc uz laukiem, un viss šķiet lēnāks. Te jau var dzīvot.
Savus bērnus cenšamies audzināt pēc tiem pašiem principiem, kurus ievēroja mūsu mamma: ir savi pienākumi, kuri jāizdara, lai vai kas! Atceros, citi bērni gāja peldēties, mums vajadzēja kraut malku. Šādam darba ritmam pamatā bija nodoms: lai redzam, cik laukos darbs ir grūts, un mums būtu stimuls iegūt labu izglītību. Tas gan nenozīmē, ka mūsos nav patriotisma. Ir, un kāds vēl! Esam ne tikai Sērenes, bet arī Latvijas patrioti. Uzskatu, ka latviešiem vispār jātiek vaļā no mazvērtības kompleksiem, ka mums jau nekā nav. Ir! Skaistas vietas, kur pabūt. Dziesmu svētki, par kuriem sajūsmā visa pasaule. Mēs varam būt lepni.
Vasara paiet, arī kopā ar dēliem Kārli un Oskaru dodoties uz sacensībām. Skolas laikā Kārlis dejo sarīkojuma dejas, Oskars — tautasdejas, bet vasarās trenējas riteņbraukšanā, piedaloties maratonos pa visu Latviju. Katru otro nedēļu kaut kur braucam, tāpat ar draugu ģimenēm dodamies pārgājienos, laivojam pa Latvijas upēm.
