Atsaucīga un darbīga — tā par klintainieti Valentīnu Znotiņu saka pagasta ļaudis. Tieši tādu iespaidu arī rada šī sieviete, kad sastopu viņu pirmo reizi. 21. jūnijā Valentīnas kundze svinēs 55 gadu jubileju.
Atsaucīga un darbīga — tā par klintainieti Valentīnu Znotiņu saka pagasta ļaudis. Tieši tādu iespaidu arī rada šī sieviete, kad sastopu viņu pirmo reizi. 21. jūnijā Valentīnas kundze svinēs 55 gadu jubileju.
Jubilāre ir no Latgales — Preiļu rajona. Tur joprojām dzīvo viņas māte, brālis un māsa. Tagad pie savējiem Valentīna aizbrauc tikai ciemos, jo jau gandrīz 30 gadu viņa ir klintainiete. Savulaik iepatikusies šī gleznainā vieta pie Daugavas.
— Jaunībā astoņus gadus nostrādāju par vilciena pavadoni. Darbs patika, bet gribēju ģimeni un bērnus, tāpēc nolēmu to mainīt, jo dažkārt reisi ilga pat mēnesi. Pabeidzu Bulduru dārzkopības tehnikumu un sāku strādāt kolhoza “Selga” dārzniecībā Klintaines pagastā, — stāsta Valentīnas kundze.
Tur viņa satika arī vīru Ivaru un izaudzināja meitas Diānu un Olitu. Nu meitas jau pieaugušas un dzīvo atsevišķi. Jubilārei ir arī četrgadīga mazmeitiņa Laine.
No dobes vagā
Pēc kolhoza likvidēšanas vienbrīd Valentīnas kundzei darba nebija, bet tagad jau devīto gadu viņa ir Klintaines pagasta darbu organizatore — atbild par labiekārtošanu, stādīšanu un uzkopšanu.
— Kopā ar bezdarbniekiem veidojam puķudobes un citus stādījumus, raugāmies, kur kas uzlabojams. Tā kā dārzkopību mācījos un šajā profesijā arī strādāju, uzreiz redzu katra auga “smaidu” vai “asaras”. Pagastā ir atsaucīgi cilvēki. Rīkojam sakopšanas talkas, kurās daudzi piedalās. Iedzīvotāji rūpējas par saviem īpašumiem un pie mājām stāda skaistus dārzus, — stāsta klintainiete un ar lepnumu piebilst, ka daudzdzīvokļu māja, kur arī viņa mīt, atzīta par sakoptāko pagastā.
Tā iznāk, ka dārzkopības darbos viņa rosās no agra pavasara līdz vēlam rudenim, jo līdztekus darbam pagastā jāpaspēj apkopt savu sakņudārzu. Arī pirms mūsu sarunas Valentīnas kundzi sastapu dārzā. Viņa gatavojās stādīt vīnogas, kuras nopirkusi Salaspils botāniskajā dārzā, kad klintainieši šopavasar tur bijuši ekskursijā. Sen vēlējusies iedēstīt šos kaprīzos, bet vērtīgos augus. Vēl jāsteidz arī izravēt pārējās dobes. Turklāt kūtiņā saimnieces gādību gaida mājlopi. Iepriekš turējusi govis, bet vairs nebijis spēka ar visu tikt galā, tāpēc iegādājusies mazāka izmēra ragaines — kazas.
Pārdomas uz papīra
— Man ļoti patīk daba. Ar sajūsmu skatos, kā zied margrietiņu vai pieneņu lauki! Eju arī uz mežu ogot un sēņot. Tad varu stundām ilgi staigāt, atpūšos un vēl pielasu pilnus grozus. Esmu gandarīta, ka dzīvoju laukos un mani bērni var savā dārzā salasīt dārzeņus, ogas vai augļus, — atzīst jubilāre.
Savas pārdomas par dzīvi un redzēto Valentīnas kundze izteic dzejoļos. Tos viņa gan nerāda citiem, raksta savam priekam.
Katrai kaitei savs augs
Klintainietei ir vēl kāda aizraušanās — viņa labi pārzina ārstniecības augus, un tie puķupodos mājā kuplo bagātīgi. Valentīnas kundze zina, kurš augs palīdz kādai kaitei. Kaimiņi izpalīdz viens otram, un nekādas zāles nav nepieciešamas.
— Ilgi kopā ar kaimiņiem meklējām augu, kuru devē par zelta stīgu, un tagad esam to ieguvuši — atsaucīgi cilvēki atsūtīja. Tas ārstē daudzas slimības. Reiz kādam paziņam sāpēja zobs, un vaigs bija pamatīgi piepampis. Vīrietis šo augu pakošļāja, un drīz vien viss bija kārtībā, — stāsta Valentīnas kundze.
Mundruma recepte
Ēdiena gatavošana gan neesot jubilāres mīļākā nodarbošanās. Viņa joko, ka visu mūžu gribējusi būt slaidāka, tāpēc no plīts parasti turas tālāk. Tomēr viņa ir pārliecināta, ka veiksmīgi izvēlēts ēdiens palīdz uzlabot garastāvokli.
— Mana mundruma recepte ir šāda: vārītus kartupeļus pasniedz kopā ar marinētu siļķi un dārzeņu salātiem, kuri sajaukti ar eļļu. Desertā vislabāk baudīt augļus un ogas no pašu dārza. Kad garšīgi paēsts, jāiemalko zāļu tēja, piemēram, piparmētru. Tad dzīve rādās daudz priecīgākās krāsās, un ar citādām acīm var uzlūkot cilvēkus, — optimistiski saka Valentīna Znotiņa.
