Pēdējo divu nedēļu laikā vairāki lasītāji zvanīja, ka saņēmuši īsziņas par milzu laimestu loterijā. Viņiem radušās šaubas, vai tik tā nav krāpšana. Tieši tā — īsziņas ir kārtējā krāpšana, par kādu jau ne reizi vien rakstīts laikrakstos un rādīts televīzijā.
Ideja pavisam vienkārša: mobilajā tālrunī tiek nosūtīta īsziņa ar it kā jums pienākošos balvu — laimestu loterijā. Lai jūs balvu saņemtu, e-pastā ir jānosūta tikai kods…
Šāda krāpšana nav nekāds jaunums, krāpnieki līdzīgi darbojas, arī sūtot vēstulītes par milzīgu laimestu e-pastā. Lai arī cilvēki ne reizi vien ir brīdināti par virtuālajiem krāpniekiem, tomēr viņiem šad tad uzsmaida veiksme, jo vēl arvien ir cilvēki, kas tic, ka siers peļu slazdā ir bez maksas. Savulaik viņu lamatās iekļuva kāds rūjienietis, jo noticēja necerētajai laimei. Sarakste ar “labdariem” turpinājās apmēram mēnesi. Ik pa laikam laimesta saņemšanai radās negaidīti šķēršļi, kuru novēršanai bija nepieciešams ieskaitīt naudu norādītajā kontā. “Veiksminiekam” tik ļoti gribējās tos miljonus, ka viņš kopumā ieskaitīja 2256 latus. Tikai tad viņš apjauta, ka tiek vazāts aiz deguna.
Savukārt citā gadījumā kāds vīrietis, saņemot e–pastā paziņojumu par 500 000 Lielbritānijas sterliņu mārciņu laimestu, devās uz banku un, daudz nedomājot, norādītajā kontā ieskaitīja prasītos 442 latus kurjera pakalpojumu apmaksai.
Krāpšanu “laimētājs” atklāja tikai pēc nedēļas, kad saņēma mahinatora vēstuli ar informāciju, ka naudas pārvedums ir arestēts (it kā “cīņas ar terorismu” dēļ). Vēstulē bija norāde: lai arestu noņemtu, kontā jāieskaita vēl 2400 mārciņu. Tās gan viņš nedabūja.
Šie gadījumi liecina, ka reāli ir tikai krāpnieki, nevis “laimētā” nauda.
Saskatot potenciālas krāpšanas risku, portāls TVNET sazinājās ar Aizsardzības ministrijas pakļautībā esošo institūciju CERT.LV, kas seko līdzi krāpniekiem ar informācijas tehnoloģiju palīdzību.
Organizācijas pārstāve Līga Besere norāda, ka šādas īsziņas ir uzskatāmas par mobilo surogātpastu un tās ir nosūtītas krāpnieciskā nolūkā. Saņemot šādu vai līdzīgu īsziņu, to vajag vienkārši ignorēt vai izdzēst, tāpat kā mēs ignorējam tā dēvētās mēstules savos e-pastos.
