Par to, kā Aizkraukles rajonā pārziemojusi labība, informē Valsts augu aizsardzības dienesta Vidusdaugavas reģionālās nodaļas inspektors Leons Skrabāns.
Par to, kā Aizkraukles rajonā pārziemojusi labība, informē Valsts augu aizsardzības dienesta Vidusdaugavas reģionālās nodaļas inspektors Leons Skrabāns.
— Līdz februāra vidum ziemāji jutās ļoti labi, bet mēneša otrās dekādes beigās sākās silts laiks, un augsnes virskārta atkusa. Tas vietām veicināja labības augšanu. Trešās dekādes sākumā gaisa temperatūra atkal strauji pazeminājās. Rudzi, kuriem cerošanas fāze tuvojās beigām un bija izveidojusies spēcīga lapu rozete, izjuta barības vielu un gaismas trūkumu. Augi kļuva vārgāki, bet slimībām pretoties var tikai spēcīgi sējumi.
Novārdzinātos ziemājus apdraud sniega pelējums. Dažos laukos no tā cietušas pat līdz 80 procentu sējplatību. Ar labības miltrasu inficēts līdz 10 procentu augu. Rudzi cieta arī no sala. Daļā lauku apsalis ap 70 procentu augu. Viss minētais vairāk attiecas uz rudziem, kuri iesēti septembra pirmajās dienās zemās vietās un uzkalnu nogāzēs.
Ziemas kvieši pārziemojuši labāk. Tie gandrīz nemaz nav cietuši no sniega pelējuma, bet ar miltrasu inficēta apmēram piektā daļa augu. Ar labības lapu pelēkplankumainību (septoriozi) inficēts līdz 10 procentu augu.
Saimniekiem lauki rūpīgi jāapskata un jau tagad jādomā par slāpekļa virsmēslojumu sējumiem. Nedrīkst nokavēt arī fungicīdu lietošanu. Slāpekļa un fungicīdu lietošana sevišķi atmaksājas tajos ziemāju sējumos, kur gaidāmā raža ir vismaz 40—50 centneru graudu no hektāra.
