Aizkraukles rajona lauku konsultāciju birojā saņemts ap 400 izpildītu aptaujas lapu, kurās piemājas un zemnieku saimniecību īpašnieki informē par šīsvasaras ilgstošā sausuma radītajiem ražas zudumiem.
Aizkraukles rajona lauku konsultāciju birojā saņemts ap 400 izpildītu aptaujas lapu, kurās piemājas un zemnieku saimniecību īpašnieki informē par šīsvasaras ilgstošā sausuma radītajiem ražas zudumiem. Iegūtā informācija nosūtīta Zemkopības ministrijai.
Zaudējumi rēķināmi tūkstošos
Augustā Aizkraukles rajona lauku saimnieku apvienība un Aizkraukles rajona lauku konsultāciju birojs aicināja zemniekus izpildīt aptaujas lapas, kurās bija jānorāda, cik daudz iesēts un iestādīts, tāpat vidējās ražas lielums pēdējo triju gadu laikā, kā arī faktiski iegūtā raža šogad. Visvairāk anketu saņemts no Iršu (58), Pilskalnes (52), Valles (40) un Vietalvas (35) zemniekiem. Kūtrāki bijuši sērenieši, klintainieši, skrīverieši un daudzesieši, iespējams, šajos pagastos ražas zudumi un zaudējumi bijuši mazāki.
Gan ziemas salā izsalušās, gan vasaras karstumā izdegušās sējumu un stādījumu platības, kā arī zaudējumi naudas izteiksmē Aizkraukles rajonā rēķināmi tūkstošos. Zemnieki anketās norādījuši, ka no graudaugu sējumiem un kartupeļu stādījumiem ieguvuši tikai trešo daļu plānotās ražas. Ļoti sliktā situācijā ir pagājušajā gadā sētie zālāji, bet šogad sētie pilnībā gājuši bojā. Arī vasaras rapsim sakalta ziedi un neveidojās pākstis.
Ziemā gaidāms bads
Kāda zemniece no Aizkraukles pagasta raksta: “Pietrūkst spēkbarības un rupjās barības lopiem, samazinās izslaukums, līdz ar to arī ieņēmumi par pienu ir par 30 procentiem mazāki.” Kādā citā saimniecībā, kurā ir prāvs slaucamo govju ganāmpulks, karstajā laikā iegūts par 1,3 tonnām piena dienā mazāk, kaut kūtī govju šogad ir krietni vairāk nekā pērn. Vēl kāds zemnieks raksta: “Šogad sētais zālājs 100% gājis bojā, izslaukums par 30 procentiem mazāks, govīm izbarota ziemai sagatavotā barība. Ziemā gaidāms bads.”
Valles zemnieki informē Zemkopības ministriju, ka situācija sējumu platībās ir kritiska, savukārt Vietalvā nav izauguši dārzeņi. “Kalna Baložu” saimnieki no Aizkraukles pagasta aprēķinājuši, ka iepriekšējos gados no viena hektāra upeņu stādījumu ieguvuši 4000 kilogramu ogu, bet šogad tikai 500 kilogramu no visas platības. Ogas sakaltušas un nobirušas. Savukārt ziemā nosala 450 stādu, kuri pirms diviem gadiem iegādāti sertificētā stādaudzētavā. Līdzīga situācija bija arī ar zemenēm. Raža, salīdzinot ar pagājušo gadu, ir trīs reizes mazāka.
Ko dod kvalitāte, ja graudu maz
Aizkraukles rajona lauku konsultāciju biroja vadītāja Ināra Regīna Grīnblate stāsta, ka nopietnas problēmas radušās sēklaudzētājiem. Piemēram, sabiedrībai “Aizkraukle A” gājuši bojā visi 2006. gadā sētie zālāji, arī sēklu iegūt nevarēja. Izpostīti vairāk nekā 200 hektāru vasaras rapša. Bebru pagasta zemnieku saimniecības “Vecsiljāņi” laukos zālāja sēklu neieguva 50 hektāru lielā platībā, tas novākts skābbarībai. Izsalis arī ziemas rapsis. Līdzīga situācija ir Zalves zemnieku saimniecībā “Pumpuri”.
Latvijas lielākie graudu iepircēji, piemēram, “Rīgas” un “Dobeles dzirnavnieki”, gan secinājuši, ka, lai arī graudi ir sīki, to kvalitāte laba. Tomēr Grīnblates kundze piebilst: ko dod kvalitāte, ja iegūtā raža ir niecīga.
Par kompensācijām vēl spriedīs
Ņemot vērā Aizkraukles rajona lauku saimnieku apvienības un Aizkraukles rajona lauku konsultāciju biroja apkopoto informāciju, Aizkraukles rajona padome augusta beigās lauksaimniecībā izsludināja ārkārtas situāciju. Zemkopības ministrija paziņojusi, ka sausuma un karstuma radītie ražas zudumi un materiālie zaudējumi būs zināmi tikai tad, kad zemnieki novāks ražu, savukārt ministrijas ierēdņi apkopos anketās sniegto informāciju. Diemžēl, par kompensācijām lauksaimniekiem varēs spriest tikai pēc grozījumiem šīgada valsts budžetā.
Lai izskaustu praksi meklēt valsts budžetā līdzekļus kompensācijām zemniekiem ikreiz, kad Latvijas laukus izposta kāda dabas parādība, Zemkopības ministrija izstrādājusi koncepciju par riska vadības politiku lauksaimniecībā. Tā ir apdrošināšanas sistēma, kurā ar līdzfinansējumu piedalīsies valsts, apdrošināšanas kompānijas un paši zemnieki. Aizkraukles rajona zemnieki, kuri apsaimnieko lielas platības, atbalsta šādas apdrošināšanas sistēmas ieviešanu un uzskata, ka līdzdalība tajā jānosaka kā obligāta, līdzīgi kā tas ir ar obligāto civiltiesisko transportlīdzekļu apdrošināšanu.
