Aizkraukles pensionāre Dzidra Kārkliņa nupat atgriezusies no ceļu darbinieku tūrisma salidojuma un jau kravā somu braucienam uz Vāciju.
Maltīte 100 cilvēkiem
“Trīs dienas biju Kuldīgā, kur Nabas ezera krastā notika 45. Latvijas ceļu darbinieku tūrisma salidojums. Kopā ar vēl vienu sievieti cēlāmies piecos rītā un gatavojām ēdienu ap 100 dalībniekiem — griezām dārzeņus rasolam, vārījām soļanku, nodrošinājām maltīti trīs reizes dienā. Neesmu pavāre, bet gan pensionēta tirdzniecības darbiniece, un gatavot ēdienu man patīk. Šādā salidojumā maltīti gatavoju jau 14. reizi. Lai gan bija ļoti karsts, koda knišļi un koduma vietas piepampa, tomēr izturējām.”
Vienu maku “izmet”
Esmu Aizkraukles novada pensionāru biedrības valdes locekle un arī kultordze, reizi nedēļā sociālajā centrā pulcējamies, lai apspriestu, kas darāms, kā katram veicies.
Kādreiz biju arī pensionā
ru biedrības kasiere, taču šo maku “izmetu” — trīs maki man bija par daudz: pensionāru biedrībā, deju grupā “Jautrās vecmāmiņas” un vēl pašai savs.
Deju grupā Aizkraukles pilsētas 45 gadu jubilejā stadionā dejojām noslēguma koncertā, bija ļoti karsts laiks un mēģinājumi jau no paša rīta līdz pēcpusdienai, gājām arī svētku gājienā. Jaunjelgavā iedancojām estrādi tās atklāšanas pasākumā “Jasmīnziedu skurbumā”.
Uz Vācijas
Šmidmūlenu
No 1. līdz 7. augustam mēs kopā ar Jumpravas deju kolektīvu “Saime” brauksim uz Vāciju, pa ceļam apmeklējot vairāku valstu skaistākās, ievērojamākās vietas. Šis kolektīvs mūs uzaicināja. Piedalīsimies Vācijas pilsētas Šmidmūlenas svētkos, tajos dejosim trīs dejas. Ceļa izdevumi par autobusu jāsedz pašiem, naudu sakrāju jau laikus. To lūdzu arī vietējiem uzņēmējiem, jo ne visi pensionāri var atļauties samaksāt par braucienu. Esmu bijusi Polijā, Ungārijā un citviet, ir ceļojumu pieredze, tādēļ zinu, kas jāņem līdzi, un pirms tam stresa nav.
Zvejnieku gaumē
Šovasar bijām ekskursijā Ceriņdārzā Dobelē — tur bija tik skaisti! Varēja iegādāties stādus, nopirku dienziedes un īrisu. Vasarā strādāju divos dārzos — Aizkrauklē un palīdzu mazdēla ģimenes dārzā Klintainē. Izaudzējam visu, kas vajadzīgs pašu galdam. Klintainē ir arī trenažieris, bet vasarā man to nevajag, jo trenažieris ir dārzs, bet ziemā gan izmantoju, arī tos, kas ir sociālajā centrā Aizkrauklē. Vasarā dārzā noder ziemas sezonā nodarbībās dzirdētie dārzkopju padomi, tos gūstu arī žurnālos “Ievas Dārzs” un “Ievas Māja”.
Ciemojāmies pie draugiem Ainažos — vietējai pensionāru biedrībai apritēja 15 gadu, mūs ielūdza, braucām apsveikt un nodejojām astoņas dejas. Mūs uzņēma ļoti viesmīlīgi, cienāja ar zivju zupu vietējo zemnieku gaumē, izrādīja pilsētu, bijām muzejā.
Arī mūsu pensionāru biedrībai būs svētki — 24. augustā novada kultūras namā kopā ar draugiem no citām pensionāru biedrībām svinēsim 10 gadu jubileju. Mūsu deju kolektīvam brīvdienas būs līdz 5. septembrim, kad atkal atsāksim mēģinājumus.
Puķudobe sauc!
Vienu dienu kāds vietējais dzērājs man neatlaidīgi lūdza 10 santīmu — nu, iedod taču, vai tad tev nav 10 santīmu, man tā vajag! Nedevu, jo zinu, ka vajag dzeršanai. Cits ar “pīpi” zobos staigā šurpu turpu visu dienu. Vai es viņiem varu ko ieteikt, viņus pārmainīt? Bet citiem, kam ir garlaicīgi un kas grib ko mainīt, novēlu iesaistīties pilsētas dzīvē — tā taču ir mūsu pilsēta, kur katrs var atrast sev nodarbošanos. Kaut vai puķi logu priekšā pie mājas iestādīt vai dobi izravēt, atnākt uz pensionāru biedrības pasākumiem. Vieglāk ir sēdēt uz soliņa un aprunāt citus, bet vajag darboties, un tad dzīve iegūs citas krāsas.”
