Nodarbinātības valsts aģentūra apkopojusi informāciju par to, kādu profesiju cilvēki darba tirgū ir vispieprasītākie.
Nodarbinātības valsts aģentūra apkopojusi informāciju par to, kādu profesiju cilvēki darba tirgū ir vispieprasītākie. Diemžēl šo pašu profesiju pārstāvji visbiežāk ir arī darba meklētāji, jo darba devēji pieprasa arvien kvalificētākus strādniekus.
Darba devēju ekspresaptaujā noskaidrota aptuvenā situācija darba tirgū un tajā gaidāmās izmaiņas nākamajos sešos mēnešos. Aptaujāja 39 darba devēju asociācijas un 164 lielos uzņēmumus.
Izrādās, tikai neliels skaits Latvijas darba devēju asociāciju ir informētas par brīvajām darba vietām asociācijā apvienotajos uzņēmumos. No 39 asociācijām 22 nevarēja atbildēt uz jautājumu par plānotajām vakancēm pēc pusgada.
Strādājošo skaita pieauguma galvenie iemesli — preču pieprasījuma palielinājums, jaunu uzņēmumu filiāļu veidošana, paplašināšanās, ES struktūrfondu līdzekļu iegūšana, sezonas darbi.
Vislielākais darbinieku pieprasījuma pieaugums sagaidāms apstrādes un būvniecības nozarē. No 43 apstrādes rūpniecību pārstāvošajiem aptaujas dalībniekiem 38 ir neaizpildītas vakances. Brīvas darba vietas ir gandrīz visos aptaujātajos vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības, automobiļu, motociklu, individuālās lietošanas priekšmetu, sadzīves aparatūras un iekārtu remonta nozarēs, kā arī veselības un sociālās aprūpes uzņēmumos. Kopumā nosauktas 195 profesijas, kurās šobrīd ir brīvas darba vietas. Lielākais vakanču skaits ir Rīgas plānošanas reģionā.
Latvijā kopumā visvairāk pieprasītas ir medicīnas māsas, ārsti, tramvaju konduktori, šuvēji, mazumtirdzniecības veikalu pārdevēji, būvdarbu vadītāji, kokapstrādes inženieri, kārtībnieki, autobusa vadītāji, policijas inspektori.
Vislielākais darbinieku skaita pieaugums plānots būvdarbu vadītāja, mehāniķa, mazumtirdzniecības veikala pārdevēja, veikala kasiera, kūdras ieguves palīgstrādnieka, zivju apstrādātāja, kokapstrādes inženiera, sētnieka, apkopēja, medicīnas māsas profesijā.
Darbiniekus visgrūtāk atrast mazumtirdzniecības veikala pārdevēja, medicīnas māsas, būvdarbu vadītāja, sanitārtehniķa, krāvēja, būvinženiera, palīgstrādnieka, elektriķa, apkopēja, konditora un šuvēja profesijā.
Nodarbinātības valsts aģentūras Aizkraukles nodaļas nodarbinātības organizatore Sarmīte Korkliša “Staburagu” informēja, ka Aizkraukles rajonā visvairāk nepieciešami pārdevēji, kvalificēti celtnieki, pavāri, kokapstrādes operatori, CE kategorijas autovadītāji.
Interesanti, ka arī darba meklētāju vidū ir daudz pārdevēju (2005. gada decembrī 64 — aut.), kokapstrādes operatoru, traktoristu, automobiļu vadītāju, šuvēju, bārmeņu.
— Darba devēji uzņēmumos ievieš arvien modernākas tehnoloģijas, tāpēc nepieciešams kvalificētāks darbaspēks, — saka Korklišas kundze. — Vajadzīga arī darba pieredze profesijā, labas komunikācijas spējas, valsts, krievu un angļu valodas prasme, profesionālā izglītība, datorprasme lietotāja līmenī, noturība stresa situācijās, autovadītāja apliecība.
Taču šie nav vienīgie faktori, kuru dēļ cilvēkiem ir grūti atrast savu vietu darba tirgū. Dažkārt cilvēks nav gatavs vai arī nevēlas radikāli mainīt savu dzīvi, jo darbs bieži vien nav tuvumā dzīvesvietai. Ir cilvēki, kuri izvēlas nedarīt neko tā vietā, lai iemācītos kaut ko jaunu un atrastu darbu. Daudziem šķērslis ir arī nokļūšana kursos. Ne vienmēr tie notiek Aizkrauklē. Četrus līdz sešus mēnešus ilgi kursi Rīgā ir grūts pārbaudījums, un daudzi to nevar atļauties arī materiālās situācijas dēļ. Stipendijas, ko maksā Nodarbinātības valsts aģentūra, nepietiek.
