SIA “Aizkraukles slimnīca” klīniski diagnostiskajā laboratorijā jau vairāk nekā 30 gadu par laboranti strādā Dzidra Žilvinska. Viņa savulaik slimnīcā bija vienīgā laborante.
SIA “Aizkraukles slimnīca” klīniski diagnostiskajā laboratorijā jau vairāk nekā 30 gadu par laboranti strādā Dzidra Žilvinska. Viņa savulaik slimnīcā bija vienīgā laborante. Pa šiem gadiem daudz kas piedzīvots, taču darbā viņa allaž ierodas priecīga, tāpat kā jaunībā.
Dzidra pēc Daudzeses pamatskolas absolvēšanas zināja, ka mācīsies par laboranti. Šāda pārliecība meitenei radās tāpēc, ka māte strādāja toreizējā Stučkas slimnīcā par sanitāri, un viņas nereti runāja par to, cik svarīgi palīdzēt slimam cilvēkam remdēt sāpes gan ar zālēm un uzmundrinošiem vārdiem, gan labu kopšanu.
No laborantu “ligzdas”
Meitene iestājās Rīgas 2. medicīnas skolā un ieguva laborantes diplomu. Viņa joko, ka laboranti nākot no vienas “ligzdas” — Rīgas 2. medicīnas skolas.
— Par Stučkas slimnīcas laboranti kļuvu 1969. gada vasarā. Tā bija mana pirmā darbavieta, un, kamēr kolēģe kādu laiku audzināja mazuli, slimnīcā biju vienīgā laborante. Darba vieta bija iekārtota tagadējās slimnīcas traumatoloģijas nodaļā, jo poliklīnika vēl nebija uzcelta. Alga bija maza — 65 rubļi, bet tas man netraucēja šo darbu veikt ar prieku un precizitāti, — atceras Dzidras kundze.
Toreiz jaunajiem speciālistiem nepietika dzīvokļu. Taču Dzidrai laimējās, jo viņu, solot dzīvokli, mēģināja pārvilināt uz Valmieras slimnīcu. Kad to uzzināja Dzidras darbavietā, triju dienu laikā dzīvokļa atslēgas bija viņai rokā…
Bija gadi, kad Dzidra, lai vairāk nopelnītu, darbu tomēr mainīja — strādāja Telefona aparātu rūpnīcas plastmasas cehā. Tajā laikā nāca pasaulē dēls Aigars. Tiklīdz viņš paaugās, atgriezties laborantes darbā jaunajā poliklīnikā Dzidru aicināja toreizējā slimnīcas galvenā ārsta vietniece Maija Pommere.
Mikroskops jau pagātnē
— Kopš pirmajiem darba gadiem līdz šodienai daudz kas ir mainījies. Toreiz laboranta galvenais “darbarīks” bija mikroskops, un mani pat naktīs no mājām izsauca uz slimnīcu, bet tagad viss ir citādi, — saka Dzidras kundze.
Tagad Aizkraukles slimnīcas klīniski diagnostiskajā laboratorijā ir sešas darbinieces un visjaunākā analīžu noteikšanas aparatūra pat bioķīmiskajiem izmeklējumiem. Pēc remonta laboratorijas telpas ir moderni iekārtotas, un laborantes atzīst, ka tik labos apstākļos nekad nav strādājušas. Alga gan arī tagad nav liela, taču laborantes ir sava darba entuziastes.
Vasarā “gana” bites
Lai cik tuvs sirdij ir darbs, vajadzīgs arī kāds vaļasprieks. Dzidras kundzei tā ir biškopība. Viņas lauku mājās Staburaga pagastā patlaban ieziemotas 35 bišu saimes. Vasarā bišu dravā paiet visas brīvās dienas. Toties kuplajai radu saimei un draugiem medus pietiek atliku likām.
Šis gads Dzidras kundzei dāvināja arī vislielāko prieka avotu — mazdēliņu Danielu.
— Lai arī dzīvē reizēm klājas ļoti grūti, esmu optimiste un katru dienu sāku ar prieku. Ja arī kas iesāpas, nevienam par to nav jāzina. Kad eju pie slimniekiem, savas raizes atstāju aiz palātas durvīm, — teic Dzidras kundze.
