Jebkuru koksni vai augu materiālu sadedzinot, iegūstam pelnus, kurus ir vērts uzkrāt un izmantot dārzkopībā, atgādina Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra Augkopības nodaļas vecākais speciālists dārzkopībā Māris Narvils.
Jāņem gan vērā, ka būtiski atšķirsies iegūtais pelnu apjoms un tā lietderība. Piemēram, sadedzinot griķu salmus, kilograms pelnu saturēs 36% kālija. Taču pat vasarā lielā daudzumā iegūt augu pelnus ir neiespējami. Tādēļ dārzkopībā parasti izmanto vērtīgo lapu koku pelnus, kuri satur vidēji 2—7,3% fosfora un 6,9–13,3% kālija.
Arī dažādu kokšņu pelnu vērtīgums atšķiras. Īpaši vērtīgi ir bērzu koksnes pelni, jo satur līdz 7% fosfora, 20% kālija un 37% kalcija. Pelni, kas iegūti no skuju kokiem, sadegušo sveķu dēļ nav tik labs mēslojums. Arī satrupējušas koksnes pelni būs mazvērtīgāki.
Pelnos esošais fosfors un kālijs augiem ir viegli izmantojams. Tie nesatur nevēlamo hloru, toties satur augiem tik nepieciešamo sēru, molibdēnu, mangānu, cinku, magniju, dzelzi un boru. Boru prasīgām kultūrām smilšainās, velēnu podzolētās un kūdras augsnēs pietiks ar 70 gramiem pelnu uz kvadrātmetra, lai nodrošinātu augu vajadzību pēc šī elementa.
Katram sava deva
Ziemā iegūtos pelnus lietderīgi saglabāt līdz pavasarim. Atdzisušus pelnus uzglabā plastmasas maisos sausā un vēsā vietā un liek lietā, sākot sējas darbus.
Labākam sēklu dīgšanas sparam nekodinātas sēklas 12—24 stundas var izmērcēt +25 grādu siltā pelnu ūdenī (divas ēdamkarotes uz vienu litru ūdens). Dēstu audzēšanas substrātam piejauc 8—10 gramus pelnu vienam kvadrātmetram.
Ja dārzā augsnes pH līmenis ir noregulēts atbilstoši augu prasībām, pelni jālieto uzmanīgi. Smagās augsnēs pelnus iestrādā rudenī, bet smilts un kūdras — pavasarī. Vasarā pelnus var lietot pārmaiņus ar organisko mēslojumu. Ātrākai uzņemšanai vienu divas glāzes pelnu iejauc 10 litros ūdens un izlaista.
Tādiem ogulājiem kā zemenēm, avenēm, jāņogām pavasarī apdobē iestrādā 100—150 gramu kvadrātmetram pelnu.
Stādot vagā kartupeļus, vienam augam izkaisa sauju pelnu, bet, kopjot kartupeļu vagas, pirms pirmās vagošanas vienam kartupeļu ceram izkliedē 6—12 gramus pelnu. Savukārt līdz ar pēdējo vagošanu pirms kartupeļu ziedēšanas iestrādā vēl 50 gramu pelnu kvadrātmetrā.
Kvadrātmetram dārza pupiņu pietiek ar iestrādātiem pieciem līdz astoņiem gramiem, bet tādiem dārzeņiem kā sarkanās bietes, rāceņi atkarībā no augsnes skābuma pH iestrādā 100—200 gramu.
Siltumnīcās gurķiem, paprikai pēc ziedēšanas sākšanās, veidojoties augļiem, ik pēc 10 dienām kvadrātmetrā iestrādā glāzi pelnu. Pelnu pēcietekme augsnē var saglabāties divus trīs gadus.
Atbaida
kaitēkļus
Pelnus var pievienot arī kompostam, bet tas jādara uzmanīgi. Kvadrātmetram komposta virsmas liek vienu sauju pelnu katrai kārtai. Vairāk nav vēlams, lai netiktu traucēta mikroorganismu darbība.
Pelnus izmanto arī kaitēkļu atbaidīšanai. Ar tiem attiecīgos augus ieteicams apkaisīt burkānu, kāpostu un sīpolu mušu lidošanas laikā. Pēc lietus šī darbība jāatkārto. Tāpat rīkojas zemeņu stādījumos pret ziedu smecernieku. Krūmiem mazāk metīsies laputis, ja pelnus izkliedēs zem tiem apdobes zonā.
Lai mazinātu miltrasas izplatību, upeņu un ērkšķogu krūmiem pavasarī uzsijā 10—15 gramus pelnu uz krūma. Pret miltrasu veģetācijas periodā augus dārzā divas reizes mēnesī var apstrādāt ar pelnu šķīdumu — 300 gramu pelnu samaisa ar litru karsta ūdens un ļauj 48 stundas ievilkties. Šķīdumu izkāš un ar to apsmidzina augus. ◆
Uzziņa
Kā izmērīt pelnu daudzumu?
◆ Tējkarotē ir divi grami pelnu,
◆ ēdamkarotē — seši grami,
◆ 200 mililitru glāzē —
100 gramu,
◆ 0,5 litru burkā — 250 gramu,
◆ viena litra burkā —
500 gramu.
Uzmanību!
Dārzkopībā nav izmantojami pelni, kas iegūti no dedzinātām riepām, PET plastmasas pudelēm, visu veidu polimēru materiāliem, kā arī visa, kas ir ķīmiski sintezēts.
