“Lai izprastu visu, kas saistīts ar māksliniecisko apstrādi sietspiedes tehnikā, esmu gadu intensīvi mācījusies,” saka Ilva Lejiņa. “Ceru, ka drīz man būs pašai sava darbnīca!”
Ilva Lejiņa atklāj, ka apmācībām Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra Aizkraukles birojā pieteikusies, jo viņai jau bijusi sava biznesa ideja, taču tās īstenošanai pietrūcis gan zināšanu, gan naudas.
Iepriekš Ilva absolvējusi Daugavpils Universitātes Mūzikas un mākslas fakultāti, iegūstot bakalaura grādu datordizaina mākslā. “Sapratu, ka tomēr negribētu visu laiku konstanti sēdēt pie datorgalda,” stāsta Ilva. “Iegādājos vietējā zīmola “Zib” legingus, un mani ieinteresēja, kā uz auduma nonāk attēls. Tā uzzināju par apdruku sietspiedes tehnikā un atklāju, ka ar sietspiedi var apdrukāt dažādus materiālus — audumu, papīru, ādu. Arī pati gribēju pamēģināt ko līdzīgu un gada laikā apguvu visu, kas saistīts ar sietspiedi. Man iepatikās, un šo savu aizraušanos gribēju pārvērst par peļņas iespēju.”
Sākumā Ilva savu biznesa ideju pieteica Nodarbinātības valsts aģentūras projektu konkursā, iegūstot 3000 eiro sietspiedes aprīkojuma iegādei. Sietspiede viņai jau ir, un mājās top krekliņi un tiek realizētas citas klientu radošās idejas. Kopā ar uzņēmumu “Kāpiņa” no Kokneses viņa darinājusi un apdrukājusi somas, kuras piedāvātas gadatirgū Rīgā. Tagad viņas sapnis ir atvērt savu darbnīcu. “Gribu savu radošo redzējumu iznest saulītē!” saka jauniete.
Ilva atklāj, ka viņai līdzekļi būtu vajadzīgi speciālas programmatūras iegādei, kas nav lēti. Tāpat būtu nepieciešama arī fotoaparatūra.
Jauniete atklāj: strādājot ar sietspiedi, darbā jāieliek arī sava mākslinieciskā būtība un radošums. “Apdrukas nēsātājam tas ir sava es turpinājums, un tā man ir iespēja sevi izpaust,” saka Ilva. Viens no viņas projektiem ir dzejas rindu atainojums sietspiedes tehnikā, bet par to vēl īpaši daudz negriboties stāstīt.
“Mācoties strādāt ar sietspiedi, esmu daudz eksperimentējusi un izniekojusi daudz materiālu. Pie rezultāta nevar nonākt tik ātri, kā gribētos,” nosmej Ilva. “Esmu tajā ieguldījusi daudz darba, un ceru, ka reiz tas atmaksāsies.”
Pirmās vietas ieguvēji konkursā “Laukiem būt!” savas idejas īstenošanai iegūst 2400 eiro. Ilva lēš, ka ar šādu summu viņai pietiktu. Jauniete atzīst, ka liels atspaids ir arī konkursā iegūtā mentoru balva, jo padoms biznesa sākšanai lieti noderēs. “Reizē tas bija apliecinājums, ka konkursa rīkotāji mūsu idejās redzēja potenciālu,” saka viņa.
Ilva Lejiņa ir no Jēkabpils, bet pirms dažiem gadiem pārcēlusies uz Aizkraukli. Savulaik viņa pabeigusi Jēkabpils Mākslas skolu, un kādu laiku aizrāvusies ar fotomākslu. Līdz ar to, ja saistībā ar projektu varētu nopirkt fototehniku, varētu atkal izpausties arī šajā lauciņā.
Ilvas ģimenē arī tante ir māksliniece, un tieši pie viņas darbā — Krustpils pilī — pavadīta bērnība — tas bijis mazās meitenes bērnudārzs. Savukārt Ilvas mamma ir matemātikas skolotāja.
Vai Ilva uzskata, ka viņas vecuma jauniešiem ir iespēja sākt savu biznesu? “Jā, taču galvenais ir pārvarēt sevi, savas bailes, sak, ko tad es! Vajag mēģināt, kaut vai nāktos ciest neveiksmi. Vajag ideju un neatlaidību, jo varbūt savu sapni izdosies īstenot tikai ar trešo piegājienu,” saka viņa. “Savukārt laba iespēja iegūt naudu ideju realizēšanai ir šādi konkursi. Es gan esmu pārliecināta: ja līdzekļus neiegūšu, tas vairs mani neapturēs šajā ceļā, kurā esmu jau tik daudz ieguldījusi.”
Par otru konkursa finālisti Mairitu Elksni lasiet “Staburaga” 13. marta numurā. ◆
