Nesaprotu, kā cilvēki šādā laikā var mierīgi gulēt! Piemēram, mans Indriķis. Viņu nemoka ne sirdsapziņa par mazo algu, ne karstums. Kā no Marsa nokritis!
Toties es katru vakaru izmēģinu jaunas metodes cīņā pret karstumu. Kādudien aizgāju pārnakšņot pie draudzenes vasarnīcā, bet tā nomocījos… Visu nakti dabūju klausīties suņu gaudošanā un kaķu ņaudēšanā. Laikam viņi arī pārkarsuši un domā, ka marts…
Viendien izdomāju gulēt uz slapjiem palagiem, bet Indriķis sāka dīkt, ka šim auksti, tāpēc nākamajā dienā gulēja uz grīdas. Tā kā man miegs lāgā nenāca, naktī cēlos un gāju ēst, bet aizmirsu, ka zemē guļ Indriķis… Nu un, ka es viņam netīšām uzminu! Par to nav jārīko skandāls. Bet viņš tā bļāva, it kā mūsējie kārtējo reizi hokejā zaudētu. Labāk televīzijā būtu paskatījies raidījumus, kur rāda, kā vīrieši guļ uz stikliem. Lūk, tā ir īsta vīrišķība!
Vakar izdomāju jaunu veidu, kā atvēsināties — saslapināju krūšturi un ieliku saldētavā. Naktī gāju pēc tā, bet — nav! Izrādās, Indriķis domājis, ka es tā pārkarsusi, ka veļas mazgājamo mašīnu ar saldētavu sajaukusi…
Viņam jau to nesaprast, ka jebkuru problēmu var risināt radoši.
