Mājas norāde ir kā mazs mākslas darbs, kura izveidē nav vajadzīgi lieli līdzekļi, vien izdoma, radoša pieeja un prasmīgas rokas.
Mājas norāde ir kā mazs mākslas darbs, kura izveidē nav vajadzīgi lieli līdzekļi, vien izdoma, radoša pieeja un prasmīgas rokas.
Koks, akmens un metāls
Latvijā norāžu izgatavošanā tradicionāli izmantots koks, metāls un akmens. Visbiežāk māju nosaukumi iekārti iebraucamā ceļa galā augošajā kokā vai piestiprināti kādam interesantam koka veidojumam. Uz balstiem stiprinātam māju vārdam tradicionāli ir jumtiņš. Gandrīz vienmēr pie norādes ir arī pastkastīte. Bieži norāžu izveidē izmanto senu lauksaimniecības tehniku, ratu riteņus, dzirnakmeņus, citus priekšmetus. Tās rotā puķudobes vai puķes podos.
Vienmēr sakopts
Iegriežoties mājās, kuru ceļa galā ir norādes, “Staburags” secināja, ka tajās dzīvo cilvēki, kuriem rūp apkārtnes sakoptība. Ikviena no tām būtu pelnījusi pagasta sakoptākās sētas titulu. Māju saimnieki saka — tas ir likumsakarīgi. Kurš grib dzīvot skaistā vidē, rūpējas par to no iebraucamā ceļa līdz pat, atvainojiet, kūtspakaļai.
Skolēnu darbus nemana
Cilvēki, kuriem ir amatnieka iemaņas, norādes izgatavo paši, taču lielākā daļa aptaujāto saimnieku meklējuši profesionālu meistaru palīdzību. Savukārt Kurmenē māju norādes izgatavojuši Kurmenes pamatskolas audzēkņi amatu mācības skolotāja Daiņa Kozlovska vadībā.
Skolotājam Dainim Kozlovskim radās iecere izgatavot visām pagasta mājām vienādas norādes. Sākotnēji skolas projektu nedēļā tapa pagasta centra māju vārdi, vēlāk arī tām ēkām, kuras ir tālāk. Māju nosaukumu bērni zīmēja vecajā ortogrāfijā, tāpēc daži cilvēki to sākumā nevarēja izlasīt. Burtus iededzināja ar lodāmuru, dēlīti pēc tam nolakoja.
Māju norādes bērni saimniekiem nogādāja paši, tomēr, braucot pa Kurmeni, nemaz tik bieži tās negadās redzēt. Acīmredzot daudziem norādes nemaz nav vajadzīgas vai cilvēki ir pārāk slinki, lai tās nostiprinātu.
