Bauskas rajona Iecavas pagasta Dzimtmisā divās lauku sētās — “Dobuļi” un “Līvi” ierīkota kopīga dekoratīvo putnu audzētava.
Bauskas rajona Iecavas pagasta Dzimtmisā divās lauku sētās — “Dobuļi” un “Līvi” ierīkota kopīga dekoratīvo putnu audzētava. Bauskas tūrisma informācijas centrs pirmo gadu tūrisma maršrutā iekļāvis ekskursiju uz šo saimniecību.
No Aizkraukles līdz Iecavai — apmēram 90 kilometru, un ir vērts mērot šo ceļu, lai redzētu 20 dažādu šķirņu vistas, pāvus, zosis, tītarus, paipalas, fazānus un gaļas baložus. Pavisam ap 200 dažādu krāšņu un trokšņainu putnu saimi.
Pārņem no zoodārza
Rīgā, Dabas muzejā, varēja apskatīt tikai nelielu daļu putnu kolekcijas. “Dobuļos” saimnieko Agita un Varis Ķelpes, taču muzejā satikām “Līvu” saimnieci Vēsmu Vaņkovu, kura izrādīja putnu saimniecību un pastāstīja par izstādē redzamajiem lidoņiem — šo to kārtīgam Latvijas lauciniekam nepieņemamu.
Šie saimnieki Iecavā dekoratīvos putnus audzē jau piecus gadus. Pirmie putni atvesti no Rīgas zooloģiskā dārza, kur nolēmuši mājputnus vairs neturēt. Daudziem nosaukumi “paduānas”, “spalvkāji”, “brekeļi”, “zīdainās un sprogainās vistas” noteikti neko neizsaka, taču putnkopji uzreiz sapratīs, ko Iecavā var redzēt. Interesanti noteikti būs arī tiem, kuriem šie ir sveši vārdi.
Algu tērē jaunai šķirnei
Vaņkovas kundze stāsta, ka pilsētnieki stundām var staigāt pa kūtiņu un pagalmu gar putnu mītnēm un pētīt viņus. Vēl lielāks prieks tūristiem, ja aiz auss var pakasīt Vjetnamas pundurcūkai vai priecāties par Kamerūnas āzīšu draiskulībām. Arī tādi “brīnumi” sastopami “Dobuļos”.
Visa saimniekošana balstīta tikai uz fanātismu, jo lielu naudu ar dekoratīvajiem mājputniem nopelnīt nevar. Tāpēc “Dobuļu” un “Līvu” saimnieki strādā algotu darbu un bieži vien nopelnīto tērē jaunas šķirnes putnu iegādei.
Pavasarī pārdod cāļus, kuri izperēti saimniecības inkubatorā. Pircēji brauc pat no Daugavpils un Ventspils. Vēsma Vaņkova saka:
— Katram pircējam atgādinām, ka plašu biznesu ar dekoratīvajiem putniem neattīstīt, jo jāiegulda vairāk, nekā var saņemt pretī. Katrs putns prasa citādu kopšanu, nevar visiem barot tikai mērcētu maizi un putraimus.
Taču ir arī kāda priekšrocība — saimnieki, viņu radi, draugi un kaimiņi visu ziemu ēd vistu olas. Garšīgākās esot tieši mazāko vistu olas, jo tajās koncentrētas visas vērtīgākās vielas.
Ēd gaļas baložus
Ēšanas paradumu ziņā dažas lietas latviešiem var likties nepieņemamas. Muzeja izstādē varēja apskatīt gaļas baložus, kuri ir lielāki par ierastajiem, ko ikdienā redzam. Eiropā — Ungārijā un Francijā — baložu gaļa ir ļoti iecienīta, un Latvijas putnu audzētāji domā, ka drīz tā būs pieprasīta arī pie mums. Kilograms šādas gaļas maksā aptuveni 20 latu, tātad visi to nevarēs atļauties. Taču Mārtiņš Rītiņš to noteikti pirks un gatavos garšīgas maltītes. Baloža gaļa ir līdzīga vistas gaļai, tikai sarkanīga un nav trekna.
Ēst var arī Vjetnamas pundurcūkas gaļu, kaut gan Latvijā viņām pagaidām ir tikai dekoratīva funkcija. Taču tālajā Austrumu valstī šīs cūkas audzē tieši ēšanai. Arī Vaņkovas kundze nobaudījusi pundurcūkas gaļu un atzīst, ka tai nav nekādas vainas, tikai ļoti bieza āda.
