Nesen M. Brimmerbergas Pļaviņu vidusskolas audzēknis Gaidis Grandāns piedalījās 12. starptautiskajā vides projektu olimpiādē Turcijā.
Nesen M. Brimmerbergas Pļaviņu vidusskolas audzēknis Gaidis Grandāns piedalījās 12. starptautiskajā vides projektu olimpiādē Turcijā. Viņa zinātniski pētnieciskais darbs par griezēm novērtēts ar bronzas godalgu.
Tiesības piedalīties šajā olimpiādē Gaidis ieguva, sasniedzot labus rezultātus gan rajonā, gan valstī, kur ieguva otro vietu. Kopumā Turcijā vērtēja 41 jaunieša veikumu. No Latvijas piedalījās arī puisis no Vaiņodes, kurš Latvijas olimpiādē izcīnīja pirmo vietu, bet diemžēl Turcijā panākumus neguva.
— Šajā olimpiādē nepiedalās Eiropas lielvalstis. Tā vairāk domāta Austrumeiropas, bijušās Padomju Savienības un Āzijas valstīm. Bija pārstāvji arī no eksotiskām vietām – Brazīlijas, Korejas un Dienvidāfrikas. Arī darbu līmenis bija dažāds. Katram vajadzēja sagatavot stendu par izvēlēto tēmu un desmit minūšu ziņojumu, — stāsta Gaidis.
Griezes ķer naktī
Puiša darbā par griezēm apkopots praktiskais materiāls, kas iegūts ilgākā laika posmā, strādājot kopā ar Latvijas Ornitoloģijas biedrības Pļaviņu reģionālās grupas aktīvistiem. Šo projektu koordinē ornitologs Oskars Keišs. Divu gadu laikā noķerts 40 griežu, veikta mērījumu apstrāde un analīze.
Gaidis stāsta, ka griežu ķeršana ir īpašs process, kas notiek naktī, jo šajā diennakts laikā putni ir aktīvi.
— Magnetofonā atskaņo putna balss ierakstu, tad griezei jāpiekļūst pēc iespējas tuvāk. Agresīvākie īpatņi reaģē tūlīt — lido vai skrien uz to pusi. Tad viņas jāapžilbina ar kabatas lukturi un jānoķer. Pēc tam putnus apgredzeno, nomēra spārnu un stulma garumu, nosaka vecumu un palaiž brīvībā. Pagājušajā gadā no divām, bet šogad no desmit griezēm jāievāc DNS analīžu paraugi no spārnu vēnas. Datus izmantos, lai noteiktu vienā apgabalā ligzdojošo griežu savstarpējo radniecību. Viens šo darbu nevar paveikt, man palīdz draugi. Tas ir azartisks process, un nakts paiet ātri, — atzīst jaunietis.
Pūces mīl augstumu
Šobrīd Gaida uzmanību vairāk saista pūces. Viņas pēta ornitologa Andra Avotiņa vadībā. Noteiktā teritorijā veic putnu uzskaiti un ligzdu kontroli. Izgatavoti un novietoti ap 40 pūču būru. Turklāt tie jānovieto vismaz piecu metru augstumā.
Septembrī Gaidis piedalīsies vēl vienā starptautiskā pārbaudījumā — Eiropas jauno zinātnieku kongresā Īrijā, kur rādīs darba apkopojumu par pūcēm.
Sadarbībā ar Latvijas Ornitoloģijas biedrību šobrīd Gaidis piedalās Pļaviņu ligzdojošo putnu atlanta veidošanā, ko sāka 2000. gadā.
— Noteiktā teritorijā apzina un reģistrē visus putnus — sākot ar zvirbuli, beidzot ar klinšu ērgli. Vēl pus mēnesis, un ligzdošanas sezona beigsies. Šis ir pēdējo desmit gadu vērienīgākais projekts, — saka Gaidis.
Interesantas vietas — dolomīta karjeri
Izrādās, Pļaviņu apkārtnē mīt arī kāds retāk redzēts putns. Pirms diviem gadiem Gaidis te manījis lielo balto gārni. Šobrīd viņš Latvijā vairs nav nekāds retums, un gārņi arvien lielākā skaitā atlido šurp no Rietumeiropas.
— Kādi putni te mīt, rādīs atlants. Latvijā ligzdo nozīmīga daļa no visas pasaules putnu populācijas, tāpēc svarīgi veikt izpēti. Salīdzinot ar pagājušā gadsimta 80. gadiem, situācija ir mainījusies. Vairāk sāk ligzdot baltais gārnis, savukārt zaļo vārnu gandrīz nav. Dolomīta karjeri ir interesantas vietas, kur mīt daudz sugu, kuru nav citur – somzīlītes, zivju ērglis un jūras žagatas. Sarūk mazo ērgļu skaits. Meža izciršana ir drauds putniem. Arī grieze iekļauta pasaules apdraudēto sugu sarakstā. Grieze gan ir atguvusies no Padomju Savienības laiku ķimizācijas, bet ir citas problēmas. Vidē jāatrod vidusceļš. Rietumeiropā to nav varējuši, diezin vai spēs arī Latvijā, bet nākotne rādīs, — uzskata Gaidis Grandāns.
Dzīvniekus uz mājām nenes
Putni Gaidi interesē jau kopš bērnības. Jautāts par mājdzīvniekiem, viņš smej, ka nevienu putnu vai meža zvēru uz mājām nav nesis ne reizi. Katram ir sava vieta. Viņu ģimenes mīlulis ir suns.
Vērojot putnu dzīvi, piedzīvojumu nav trūcis. Kritis gan ledainā ūdenī, gan bēdzis no nikniem suņiem un smēlis ūdeni no laivas, lai tā nenogrimtu. Gaidis uzsver, ka tas nav darbs vienam. Aktīvākie līdzgaitnieki ir Gatis Reiters un Aigars Gloveckis, arī Jānis Ķuze. Atbalsta arī ģimene. Vecākus gandarī dēla nodarbe un panākumi.
Arī skola jauno ornitologu atbalsta. Gaida zinātnisko darbu vadītāja ir skolotāja Vaira Siliņa, darbā ar datoru daudz palīdzējis skolotājs Aldis Lazda.
Vēl jāpabeidz 12. klase, bet nākotni Gaidis domā saistīt ar bioloģiju. Citas valstis viņu īpaši nevilina, jo arī Latvijā ir ko darīt. Putnu taču ir tik daudz!
