“Tā jau tikai ar mani var gadīties! Ja manis nebūtu, laikam vajadzētu izdomāt,” tā par nesen piedzīvoto galvaspilsētā smiedamās saka allaž skrejošā Antra.
Pēc svētkiem Antra izmantoja iekrājušās brīvdienas un vienu dienu veltīja braucienam uz Rīgu. Bez īpaša mērķa klīstot, viņa nolēma ieiet pareizticīgo baznīcā. Nekāda fanātiska ticīgā nebija, bet laiku pa laikam uz dievnamu aizgāja. Dienas vidū cilvēku baznīcā nebija daudz. Antra apsēdās blakus kādam pavecam pārim un, nolikusi somiņu blakus turpat uz sola, notupās ceļos, lai mierīgi varētu nodoties lūgšanām. Kad viņa gāja ārā no baznīcas, senioru pāris jau bija aizgājis. Iegriezusies tuvējā kafejnīcā, Antra pasūtīja kafiju un, atverot somiņu, — sastinga. Maka tajā nebija. Tas varēja pazust tikai baznīcā, jo viņa ziedojumu traukā no maciņa iemeta vairākas monētas. Ir tāds teiciens: “Tur tikai tēva un mātes trūka!” To varēja teikt par Antras maka saturu! Kas tik tur bija: mammas, kura jau sen aizsaulē, zelta gredzens, sudraba ķēdīte, 70 eiro, kredītkartes un kodu kartes, svētbildes. “Man nebija žēl naudas, bet tā riebīgā sajūta, ka tevi pat baznīcā var apzagt, gan kremta ilgāku laiku,” saka Antra. Nobloķējusi visas kartes, Antra aizņēmās naudu iztikai no draudzenes. Nākamajā dienā viņa ‘‘Facebook’’ profilā saņēma vēstuli no nepazīstamas sievietes. Rakstīja kāda humanitārās palīdzības veikala pārdevēja un jautāja Antrai, vai nav pazaudējusi maku? Kad Antra tam aizbrauca pakaļ, viņa nebeidza vien brīnīties par garnadžu pieticību. Pārdevēja stāstīja, ka maciņš bija noslēpts starp bērnu drēbītēm. Nebija paņemta ne ķēdīte, ne gredzens, arī visas kartes bija vietā, bet ko tas līdz, ja bija pasūtītas jau jaunas. Garnadžus bija interesējusi tikai papīra nauda, centi bija atstāti. “Nu kas tie par zagļiem, ka tikai daļu paņēmuši, laikam pusslodzi strādā!” puspajokam, pusnopietni tagad pukojās Antra un domā, ka laiks teicienu par pērienu nomainīt ar vārdiem — muļķi pat baznīcā apzog. ◆
