Kokneses pagasta padomes deputāts Vitālijs Rūrāns ierosināja pašvaldībai izveidot darba grupu sarunām ar valsts akciju sabiedrības “Latvijas dzelzceļš” vadību, lai risinātu problēmas, ko rada ilgstoši slēgtā dzelzceļa pārbrauktuve.
Kokneses pagasta padomes deputāts Vitālijs Rūrāns ierosināja pašvaldībai izveidot darba grupu sarunām ar valsts akciju sabiedrības “Latvijas dzelzceļš” vadību, lai risinātu problēmas, ko rada ilgstoši slēgtā dzelzceļa pārbrauktuve.
Deputāts Vitālijs Rūrāns savu ierosinājumu pamatoja ar pētījumu, kurš liecina, cik ilgi katru dienu slēgta dzelzceļa pārbrauktuve un kādas problēmas tas rada gan gājējiem, gan autobraucējiem. Rūrāna kungs apkopojis datus par 2006. gada augustu, taču viņš un arī citi koknesieši ir pārliecināti, ka līdzīga situācija ir ik mēnesi.
Pēta pats un citi
“Pētījuma pamatā ir gan mani personīgie, gan citu cilvēku novērojumi. Neesmu ņēmis vērā brīžus, kad pārbrauktuve slēgta tikai dažas minūtes, līdz aizbrauc pasažieru vilciens. Ik dienu fiksēts laiks, kad mašīnām pie slēgtās pārbrauktuves jāgaida ilgāk,” stāsta Vitālijs Rūrāns.
Piemēram, 10. augustā pārbrauktuve bija slēgta 47 minūtes, 19. augustā — stundu un 37 minūtes, 25. augustā — stundu un astoņas minūtes. Īsākais laiks, ko autovadītājiem nācies pavadīt pie nolaistas barjeras, ir 20 minūšu. Pētījumi liecina, ka visbiežāk pārbrauktuve ilgāku laiku ir slēgta agri no rīta — no pulksten 6 līdz 8 — un pēcpusdienā no pulksten 16 līdz 18. Tas ir laiks, kad cilvēki dodas uz darbu un no darba.
Garš līkums
Vitālijs Rūrāns skaidro, ka problēmas rada uz trešajām sliedēm novietotais garais preču vilciena vagonu sastāvs. Diemžēl ne dzelzceļa stacijas kases, ne pie pārbrauktuves dežurējošie darbinieki nekad nevar pateikt, cik ilgi pārbrauktuve būs slēgta, līdz ar to neziņā ir arī braucēji un gājēji.
Lai apbrauktu “sastrēgumu”, autovadītāji bieži dodas uz otru pārbrauktuvi astoņu kilometru attālumā. Tas ir lieks līkums pa sliktu grantētu ceļu. Nereti, lai ievērotu grafiku, tā spiesti rīkoties arī satiksmes autobusu vadītāji. Ne reizi vien slēgtā pārbrauktuve kavējusi arī avārijas dienestu savlaicīgu ierašanos notikuma vietā. Šī iemesla dēļ koknesiešu sabiedrotais sarunās ar “Latvijas dzelzceļu” varētu kļūt arī Aizkraukles rajona autotransporta uzņēmums un avārijas dienestu vadība. Savukārt gājēji reizēm spiesti līst zem vagoniem, riskējot ar veselību un dzīvību, lai nokļūtu sliežu otrā pusē, jo vilciena sastāvs ir tik garš, ka apiet to ir praktiski neiespējami.
Plāniem neuzticas
Šī problēma ir aktuāla jau kopš padomju laikiem, un koknesieši saprot, ka sarunas tik viegli nerisināsies. Taču, ja paši neko nedarīs, nekas arī nemainīsies. “Kokneses pagasts no apdzīvotajām vietām, kurām garām ved Rīgas—Daugavpils šoseja, palicis pēdējais gan kustības drošības uzlabošanas jomā, gan problēmu risinājuma ziņā saistībā ar dzelzceļu,” piebilst Rūrāna kungs. Tāpēc koknesieši nolēmuši rīkoties.
Satiksmes ministrijas sagatavotajā transporta infrastruktūras uzlabojumu un attīstības programmā 2007.—2013. gadam ir paredzēta gan tilta būvniecība pāri dzelzceļam Koknesē, gan arī otra sliežu ceļa izbūve no Skrīveriem līdz Krustpilij. Otra sliežu ceļa izbūve būtu problēmas risinājums, jo tad vagonu sastāvus varētu novietot ārpus stacijas robežām, un tie nekavētu satiksmi. Taču, jau vienreiz vīlušies Satiksmes ministrijas solījumā realizēt kustības drošības uzlabošanas projektu pagasta teritorijā, koknesieši netic arī citiem plāniem.
***
Kokneses pagasta padome atbalstīja Rūrāna kunga ierosinājumu un nolēma aicināt darba grupā iesaistīties arī Bebru, Iršu un Vietalvas pagasta pašvaldību pārstāvjus, kā arī Aizkraukles rajona padomes vadību. Novembrī piedalīties pagasta padomes sēdē aicināti arī Satiksmes ministrijas pārstāvji.
