Kad pāri pusmūžam, tad dzīve liekas brīnums, Šķiet, mijkrēslis kā bezgalība tāls, Vēl sauli atdzeros, vēl vīna kausu ceļu.
Kad pāri pusmūžam, tad dzīve liekas brīnums, Šķiet, mijkrēslis kā bezgalība tāls,
Vēl sauli atdzeros, vēl vīna kausu ceļu
Par dzīvi šo, kur vērmeles un sāls.
Uz laimi to, kas izplēnē tik ātri,
Nekas vairs nepaliek, tik ceļš, kas vijas tāls, Un atmiņas kā mākoņainas driskas,
Un dzīve, kurā vērmeles un sāls.
Ai, gadi, gadi, dzīve ir kā brīnums,
Un mēness atspulgs mežezerā tāls,
Vēl kausu ceļu, atdzerties vēl gribu
No kausa, kurā vērmeles un sāls.
