Aizkrauklietis Vasilijs Semjonovs ir biškopis ar piecdesmit gadu pieredzi. Jūlija pirmajās dienās savā bišu dravā, kura izvietota Daudzeses pagastā, viņš ievāca pirmo šīgada medu.
Aizkrauklietis Vasilijs Semjonovs ir biškopis ar piecdesmit gadu pieredzi. Jūlija pirmajās dienās savā bišu dravā, kura izvietota Daudzeses pagastā, viņš ievāca pirmo šīgada medu.
Vasilijs Semjonovs par biškopību interesējās jau bērnībā. Viņa māte savlaik kolhozā bija biškopja palīdze, un mazais Vasilijs pa dravu vien dzīvoja. Daudz iemācījās no mātes, vēlāk vērtīgas zināšanas ieguva, lasot speciālo literatūru, runājoties ar citiem biškopjiem. Jaunībā, strādājot mežsaimniecībā, Semjonovu ģimenes māja bija dziļi mežā, bet rūpnīcas VEF celtniecības laikā 1969. gadā viņš pārcēlās uz dzīvi toreizējā Stučkā.
Stropus ved uz jumta
“Pilsētā nodzīvoju trīs gadus un nolēmu meklēt vietu bišu dravai. Aizbraucu uz Krieviju pie radiem un tur iegādājos divas bišu saimes. Stropus pārvedu mājās, piesietus uz vieglās automašīnas jumta. Ilgus gadus drava bija netālu no Mentas stacijas, bet pēdējos piecus gadus tā izvietota Daudzeses pagastā blakus kādai viensētai. No bišu pirmās izlidošanas līdz pat saimju ieziemošanai katru dienu braucam uz šejieni. Pašlaik mums ir ap 20 bišu saimju,” saka Vasilijs Semjonovs.
Bites pārziemojušas labi. Sākumā gan biškopis baidījās, vai bites nebūs gājušas bojā, jo pagājušajā gadā blakus dravai bija rapša lauks, bet rapša medus kā barība ziemā bitēm ir kaitīgs.
Piebarošanai Vasilija kungs neizmanto cukuru, tikai pašu bišu gādāto medu.
Pirmais medus vēlāk
Ieilgušā pavasara dēļ bites vēlu izlidoja no stropiem. Šogad tas pirmo reizi notika 28. martā. Precīzu datumu Semjonova kungs var nosaukt tāpēc, ka visu pieraksta īpašā kladē. Tā viņam ir vieglāk organizēt darbus dravā un sekot līdzi bišu dzīvei.
Arī pirmais medus ienesums šogad sagaidīts vēlāk, tikai jūlija pirmajās dienās, citu gadu pirmais medus baudīts jau ap Jāņiem.
Pērn bites medu vākušas tuvīnajos rapša un griķu laukos, Vasilija kungs kā nektāraugu sēja arī facēliju. Šogad ienesums būs tikai no tā, ko devusi daba. Dravas tuvumā netrūkst ziedošu pļavu, aveņu krūmāju, zied arī liepas.
Dziedē arī dzēliens
Šīgada pirmais medus ienesums nodots pārbaudei laboratorijā, kas nepieciešams, lai produkciju varētu piedāvāt pircējiem. Ar Semjonovu medu mielojas radi, draugi un kaimiņi, to var nopirkt Aizkraukles tirgū. “Nekad neesam rēķinājuši, cik medus sezonas laikā ievācam un cik pārdodam, taču biškopība mums palīdz dzīvot labāk nekā ierindas pensionāriem pilsētas dzīvoklī. Šī nozare ir ļoti izdevīga. Medus tirgū ir pieprasīta prece, tas ir veselīgs produkts, izmantojams ir propoliss un vasks, pat bites dzēliens dažam var būt dziedinošs,” apgalvo Vasilijs Semjonovs.
Ārstē un stiprina Vasilija kunga sieva Jekaterina stāsta:
— Reiz viena kundze vēlējās redzēt mūsu medus analīžu rezultātus. Paši tos nemaz nebijām izpētījuši, bet tie bija līdzi, tāpēc varējām parādīt. Izlasījusi analīžu rezultātus, pircēja atzina, ka medus ir ļoti labs ārstniecībai. Pie mums iepirkās arī kāds jaunietis un, kā vēlāk izrādījās, veica medus analīzi Lauksaimniecības universitātes laboratorijā Jelgavā. Laikam pats tur mācījās. Pēc tam viņš atbrauca un nopirka vēl trīs trīslitru burkas medus.
Par medus ārstnieciskajām īpašībām pārliecinājušies arī paši Semjonovi. Jekaterinas kundze gan daudz medu ēst nevar, jo viņai ir paaugstināts cukura līmenis asinīs, taču Vasilijs katru rītu tējai liek klāt karotīti medus un pievieno pāris pilienu propolisa uzlējuma spirtā. 76 gadu vecumā viņš jūtas vesels un spirgts. Propolisa kompreses arī palīdzējušas tikt vaļā no sāpēm un pietūkuma kājā.
