Vienpadsmit jauniešu iesaistījušies Nodarbinātības valsts dienesta finansētajā projektā “Jauniešu bezdarbnieku darba prakse pie darba devēja”.
Vienpadsmit jauniešu iesaistījušies Nodarbinātības valsts dienesta finansētajā projektā “Jauniešu bezdarbnieku darba prakse pie darba devēja”. Viņiem piedāvāts darbs specialitātē vairākos Aizkraukles rajona uzņēmumos.
Projektā iesaistīti jaunieši no 18 līdz 25 gadu vecumam, kuri kādā arodskolā vai nodarbinātības dienesta piedāvātajos kursos apguvuši specialitāti, taču tajā nostrādājuši mazāk nekā gadu. Pusgadu ilgu praksi jauniešiem piedāvā apgūtajā arodā.
Aizkraukles rajonā praktikanti lielākoties ir pavāri. Jūnija sākumā SIA “Kokne” kafejnīcā par pavārēm sāka strādāt trīs meitenes. Divas jaunietes praktizējas specializētajā valsts sociālās aprūpes centrā “Mēmele”. No jūlija Aizkraukles novada domē nodarbinātības dienesta piedāvātajā praksē ir sekretāre—lietvede. Septembrī zemnieku saimniecības “Vējkalni” kafejnīcā darbu sāka vēl trīs pavāri — divi puiši un meitene, bet SIA “Nerta” kokapstrādes cehā — divi jaunieši koksnes pirmapstrādes specialitātē.
Nodarbinātības dienests praktikantiem maksā minimālo algu, bet prakses vadītājs — cilvēks, kurš apmāca jaunieti — saņem 25 latus. Darba devēji samaksā nodokļus. Viņi arī praktikantiem piemaksā darba algai.
Nodarbinātības valsts dienesta Aizkraukles centra vecākā inspektore Sarmīte Paškeviča atzīst, ka lielākais šī projekta ieguvums būs, ja pēc prakses kādam no praktikantiem piedāvās pastāvīgu darbu. Tādu iespēju apsver sociālās aprūpes centra “Mēmele” direktore Mārīte Grigāne: “Priecājos, ka varējām iesaistīties šādā projektā un piedāvāt darbu divām mazzalvietēm. Praktikantes palīdz mūsu virtuves darbiniecēm, viņas bez raizēm var doties atvaļinājumā.”
Ar jaunajiem pavāriem apmierināts arī zemnieku saimniecības “Vējkalni” īpašnieks Ilmārs Klaužs: “Mums Aizkrauklē ir divas kafejnīcas un ēdnīca Aizkraukles novada ģimnāzijā. Jaunieši praktiskās iemaņas apgūs visās vietās, jo katrā darba specifika nedaudz atšķiras. Ja ir lielāks skaits darbinieku, var vairāk padarīt, piemēram, tas atvieglo svētku galdu klāšanu un apkalpošanu.”
