Gandrīz puse (45%) Latvijas iedzīvotāju dzīvo šodienai un par nākotni nedomā — sakārtojuši mantojuma lietas un uzrakstījuši testamentu ir tikai 2% cilvēku.
Gandrīz puse (45%) Latvijas iedzīvotāju dzīvo šodienai un par nākotni nedomā — sakārtojuši mantojuma lietas un uzrakstījuši testamentu ir tikai 2% cilvēku. Taču lielākais vairums zina, ka testamenta noformēšana jāuztic notāram un, ja ir vēlēšanās, lai pēdējā griba tiktu izpildīta, to nevajadzētu glabāt zem spilvena.
Tā liecina sabiedriskās domas aptauja, kas veikta Notāru dienu laikā.
Aptauja rāda, ka par nākotni vismazāk uztraucas cilvēki, vecāki par 40 gadiem, kuriem turklāt ir salīdzinoši zemi ienākumi. Savukārt jauni cilvēki vecuma grupā no 15 gadiem un cilvēki ar augstiem ienākumiem lielākoties plāno savu nākotni vismaz piecu gadu perspektīvā.
Skaidri plāni un pārliecība par tālāku nākotni ir tikai 6% iedzīvotāju, lielākoties vecākiem ļaudīm, kas no dzīves pārsteigumus vairs negaida.
Sakārtojuši mantojuma lietas un uzrakstījuši testamentu ir galvenokārt gados vecāki cilvēki, tiesa gan, tikai 7% gadījumu. Taču kopumā vairums cilvēku par testamentu nav domājuši, un 50% aptaujāto skaidro, ka viņiem nepieder nekas tāds, ko viņi vēlētos nodot nākamajām paaudzēm. Turpretim trešdaļa aptaujāto vēlētos tuviem cilvēkiem novēlēt nekustamo īpašumu, desmitā daļa mantojumā atstātu kādu vērtīgu priekšmetu — gleznu, grāmatas vai rotaslietas, 5% aptaujāto atstātu naudu, savukārt 3% — automobili.
Atbildot uz jautājumu, kas atbildīgs par mantojuma lietu kārtošanu, vairums atzina, ka mantojuma lietas jākārto pie notāra, taču atbildība par to jāuzņemas mantojuma atstājējam.
Turklāt starp privāto un publisko testamentu 65% aptaujas dalībnieku izvēlētos publisku jeb notāra glabāšanā nodotu testamentu, jo šāda forma garantē testamenta izpildi.
