Šobrīd dabas liegumam “Aklais purvs” Daudzeses pagastā izstrādā dabas aizsardzības plānu. Pirmajā uzraudzības grupas sanāksmē bija pulcējušies eksperti, lai apspriestu, kādas dabas vērtības atklātas vasarā veiktajos pētījumos.
Latvijas Dabas fonda projektu vadītājs Jānis Reihmanis “Staburagam” stāsta, ka vasarā notika Aklā purva “inventarizācija”, kuras laikā zinātnieki precizēja, kādas dabas vērtības purvā saglabājušās. Šobrīd spriež, kas būtu darāms, lai purvu neskartu saglabātu nākamajām paaudzēm.
— Aklā purva teritorija ir daudz vērtīgāka, nekā sākotnēji domājām, — saka Reihmaņa kungs. — Tā praktiski ir neskarta, tajā saglabājušās retas mitrās mežaudzes, daudzi augi, kuru eksistence citviet nav iespējama. Šo apkaimi par mājvietu izvēlas arī reti putni un dzīvnieki. Te mājo zivju un jūras ērgļi, melnais stārķis, ir rubeņu riesta vietas.
Purvā un tā apkaimē saimnieciskā darbība nav notikusi kopš 1999. gada. Padomju gados veikti aprēķini, cik kūdras šajā purvā varētu iegūt, taču ieguve tā arī nekad nav sākta. Par cilvēku darbību liecina vienīgi aptuveni pirms 90 gadiem rakti novadgrāvji. Lai arī tie nav dziļi, grāvji tomēr ievērojami pazeminājuši ūdens līmeni, tāpēc nākotnē tos plānots aizdambēt. Tas ūdens līmeni purva vidienē paaugstinātu, taču neietekmētu cilvēkus, kuri dzīvo purva tuvumā. Gluži pretēji — iecienītajās dzērveņu lasīšanas vietās nākotnē dzērvenāji augtu vēl lielākās platībās. Plānots arī ierīkot tūristiem domātu dabas taku. To varētu veidot no dēļiem, lai apmeklētāji pēc iespējas mazāk ietekmētu purva klājumu.
